Tiesu praksē ir daudz lietu par nekustamā īpašuma atbrīvošanu, kas pozitīva nolēmuma gadījumā rezultējas ar nepieciešamību veikt arī nekustamā īpašuma atbrīvošanu izpildu procesā. Daudzo lietu esamība tiesā ir izskaidrojama gan ar sabiedrības tiesisko apziņas līmeni par saistību izpildi, gan ar negodprātīgu procesa dalībnieku rīcību. Savukārt tiesas nolēmumu izpildes procesā jautājums par nekustamā īpašuma atbrīvošanu joprojām ir nesakārtots, ir daudz neskaidrību, mainās prakse un viedokļi. Vēl vairāk šis jautājums aktualizējas ar jauno Dzīvojamo telpu īres likuma projektu,¹ kurš nodots sabiedrības vētīšanai.

Referātā tiks apskatīti nekustamā īpašuma atbrīvošanas gadījumi, sniegti risinājumi prasījumu tiesai formulēšanā un nolēmumu izpildē.

Referāta mērķis ir piedāvāt jaunus risinājumus attiecībā uz nekustamā īpašuma atbrīvošanas problemātiku, lai civilprocess gan iztiesāšanas, gan nolēmumu izpildes stadijā būtu taisnīgs un efektīvs.

1. Nekustamā īpašuma atbrīvošanas jēdziens

Nekustamā īpašuma atbrīvošana sevī ietver vairākas darbības – nekustamā īpašuma atvēršanu, ieiešanu tajā, personu un mantu izlikšanu, mantu apraksti un nodošanu glabājumā, valdījuma pārtraukšanu (ievešanu valdījumā), nekustamā īpašuma nodošanu.

Nekustamā īpašuma atbrīvošana praksē pašlaik notiek vai nu kā izlikšana, vai ievešana valdījumā. Praksē ar izlikšanu saprot nekustamā īpašuma atbrīvošanu no tām personām, kas konkrēti norādītas spriedumā, savukārt ievešana valdījumā ir abstrakta, parasti ir norādīts viens parādnieks, bet nekustamais īpašums tiek atbrīvots arī no personām, kas nav minētas ne nolēmumā, ne izpildu rakstā.

2. Nekustamā īpašuma atbrīvošanas gadījumi

Lai risinātu jautājumus par efektīvu tiesvedību, jāapkopo iespējamie gadījumi, kad var norisināties nekustamā īpašuma atbrīvošana. Tie būtu:

1. prasības par nomas, īres, patapinājuma līgumu izbeigšanu;

2. prasības par nomas, īres, patapinājuma līgumu atzīšanu par spēkā neesošiem;

3. prasības, kuru rezultātā notiek īpašumtiesību maiņa (restitūcija, pirkuma / maiņas līgumu izpilde / neizpilde, izpirkuma tiesības realizācija, laulāto kopmantas sadale);

4. negatorās prasības;²

5. prasības par dzīvojamās telpas īrnieka ģimenes locekļu un citu personu dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu;

6. prasības par dzīvokļa īpašuma atsavināšanu, vienlaikus izliekot dzīvokļa īpašnieku;

7. sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšana;³

8. nekustamā īpašuma pārdošana piespiedu izsolē (parādu dēļ, kopīpašuma sadale);

9. saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana pēc notariāli apliecinātiem vai zemesgrāmatā ierakstītiem terminētiem īpašuma nomas vai īres līgumiem, kas paredz nomnieka vai īrnieka pienākumu termiņa notecējuma dēļ atstāt vai nodot nomāto vai īrēto īpašumu (izņemot dzīvokli);⁴

10. notariālie izpildu akti pēc terminētiem nomas vai patapinājuma līgumiem, kas paredz nomnieka vai patapinājuma ņēmēja pienākumu termiņa notecējuma dēļ atstāt vai nodot nomāto vai patapināto īpašumu.⁵

Saistībā ar jauno Dzīvojamo telpu īres likuma projektu, iespējams, šis uzskaitījums varētu tikt papildināts ar saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu pēc zemesgrāmatā ierakstītiem terminētiem dzīvojamo telpu īres līgumiem, kuriem iestājies termiņš.⁶ Šāds priekšlikums ir atbalstāms, jo jaunajā likumā⁷ nav paredzēta dzīvojamo telpu īres līguma pagarināšanas iespēja, kas novērš strīda esamību.