6. Februāris 2018 /NR. 6 (1012)
Atsaucoties uz publicēto
Par īpašuma prasības nodrošinājuma atzīmes priekšrocību un dzēšanas nepieļaujamību, apstiprinot izsoles aktu
3
Dr. iur.
Rihards Gulbis
Augstākās tiesas Civillietu departamenta zinātniski analītiskais padomnieks 

Turpinot Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes pasniedzēja un zvērināta advokāta Jāņa Lapsas iesākto diskusiju par Augstākās tiesas 2017. gada 29. decembra lēmumu lietā Nr. SPC-27/2017 (C04291511) par priekšrocību ieguvušas īpašuma tiesību atzīšanas prasības nodrošinājuma atzīmes dzēšanas nepieļaujamību,1 šajā rakstā sniedzu atsevišķus apsvērumus par minētā jautājuma būtību un Augstākās tiesas lēmumā ietverto risinājumu, kā arī tā izziņošanu sabiedrībai.

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
E-ŽURNĀLS
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
Pirkt vai atvērt ar kodu
vai
autorizējies, ja žurnāls jau tavs
ABONĒ 2021.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Kautrīgais
12. Februāris 2018 / 15:16
0
ATBILDĒT
Man vienīgajam liekas, ka diskusijas par šo tēmu nav iedomājamas bez CPL 633.panta piesaukšanas un analīzes? Piedodiet, ka patraucēju.
Anda
6. Februāris 2018 / 22:55
1
ATBILDĒT
Lai gan varētu piekrist autora argumentiem par to, ka īpašuma tiesību atzīšanas prasības nodrošinājuma atzīmes dzēšana apstiprinot izsoles rezultātus nav pareiza, diemžēl jāatzīmē, ka raksta autors nav rūpīgi iepazinies ar konkrētās civillietas materiāliem, jo šobrīd esošais dzīvokļa īpašnieks nekādā gadījumā nav saistīts ar izsoli, bet ir īpašuma labticīgais ieguvējs, kurš neko par šīm tiesvedībām nav zinājis, bet ir likumīgi iegādājies dzīvokli no izsoles uzvarētāja. Pirkuma līgums ir slēgts pie notāra, Zemesgrāmatā nekādi apgrūtinājumi līguma slēgšanas brīdī nebija, viss slēdzot pirkuma līgumu tika pārbaudīts. Kādā veidā persona varēja zināt par šim problēmām, ja valsts iestāžu datu bāzēs nekas nebija atrodams? Dzīvokļa labticīgais īpašnieks nekādā gadījumā nevar būt atbildīgs par saistībām kuras pats nav uzņēmies! Autors rakstā pareizi piemin to, ka nemaz nav iespējams šādu dzīvokli ar nodrošinājuma atzīmi tālāk pārdot, jā piekrītu, bet ko darīt tagad, jo šis fakts diemžēl ir noticis, jo pirkuma brīdī nekādu apgrūtinājumu nebija!!! Lūdzu risiniet šo jautājumu, lai no valsts budžeta līdzekļiem kompensētu zaudējumus īpašniekam, kuram par labu tika uzlikta nodrošinājuma atzīme, bet pēc tam tika dzēsta, tikai lūdzu nepieļaujiet, lai notiek tāda netaisnība un šajā gadījumā ciestu dzīvokļa labticīgais īpašnieks, kurš nav nekādas saistības uzņēmies. Augstākā tiesa savā lēmumā šo jautājumu pat neizskata it kā tāda labticīgā dzīvokļa īpašnieka nemaz nebūtu. Nevienam nenovēlu atrasties šādā situācijā, kur pēkšņi īpašnieka zemesgrāmatā var parādīties ieraksts par milzīgu parāda summu. Lūdzu pamēģiniet iejusties labticīgā dzīvokļa īpašnieka ādā, kurš valsts iestāžu rupjas kļūdas dēļ var zaudēt savu īpašumu, kurā jau dzīvo 7 gadus un veicis lielus ieguldījumus. Vai tiešām Satversmē noteiktās tiesības uz īpašumu vairāk neko nenozīmē?
Rolands Neilands
6. Februāris 2018 / 15:13
13
ATBILDĒT
Argumentēts raksts.
Pozitīvi pārsteidz operativitāte, kādā autors spēj pienācīgi kvalitatīvi veidot polemiku ar citiem autoriem - gan J. Lapsu, gan V. Jarkinu.
COVID-19: tiesiskie aspekti
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties