Valsts prezidents Raimonds Vējonis šī gada 9. februārī, atrazdamies oficiālā vizītē Korejas Republikā, nodeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimai grozījumus Publisko iepirkumu likumā. Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei prezidents uzsver, ka viņš jau septīto reizi Saeimā atgriež likumu otrreizējai caurlūkošanai galīgajā lasījumā sasteigti virzītu un pienācīgi neizstrādātu priekšlikumu dēļ, kā arī atgādina, ka trešais lasījums nav īstais laiks, lai piedāvātu risinājumus, kas iepriekšējos lasījumos nav apspriesti un pienācīgi izstrādāti. Valsts prezidents aicina Saeimu izlemt jautājumu par trešajā lasījumā pieļaujamo priekšlikumu apjomu un noteikt, ka likumprojekta izskatīšanai trešajā lasījumā var iesniegt tikai tādus priekšlikumus, kas saistīti ar pašu likumprojektu vai apspriesti agrākos likumdošanas procesa posmos. Tas ļautu izvairīties no biežajām kļūdām pēdējā brīža risinājumos un uzlabotu likumu kvalitāti, kā arī sekmētu sabiedrības uzticēšanos Saeimai. "Jurista Vārds" publicē šo vēstuli pilnībā.
Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei
Saeima 2018. gada 1. februārī pieņēma likumu "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā" (likumprojekta Nr. 834/Lp12) (turpmāk – Likums).
Likuma 3. panta trešā daļa paredz papildināt Publisko iepirkumu likuma 9. panta astoto daļu ar papildu nosacījumu, ka pasūtītājs izslēdz no dalības iepirkumā pretendentu, kuram būtu piešķiramas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, proti – no dalības iepirkumā tiek izslēgts arī tāds pretendents, kas ir zemu nodokļu valstī vai beznodokļu valstī vai teritorijās reģistrēts uzņēmums.
Savukārt Likuma 18. panta trešā daļa paredz papildināt Publisko iepirkumu likuma 42. panta pirmo daļu ar vairākām normām, kas piemērojamas kandidātu vai pretendentu izslēgšanai no dalības iepirkuma procedūrā, proti – "12) kandidāts vai pretendents, kas ir zemu nodokļu vai beznodokļu valstī un teritorijās reģistrēts uzņēmums; 13) kandidāts vai pretendents, kas ir reģistrēts Latvijas Republikā, kurā vairāk par 25 procentu kapitāldaļu (akciju) turētājs ir zemu nodokļu vai beznodokļu valstī un teritorijās reģistrēts uzņēmums; 14) kandidāta vai pretendenta, kāds no piedāvājumā norādītajiem apakšuzņēmējiem ir zemu nodokļu vai beznodokļu valstī vai teritorijās reģistrēts uzņēmums".
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
