Par civiltiesību un krimināltiesību nošķiršanu laikam visbiežāk nākas domāt, kad kriminālprocesu tiek lūgts ierosināt par iespējamu noziedzīgu nodarījumu, kas ir ar civiltiesiskam strīdam raksturīgām pazīmēm, un kad tiek saņemts lēmums, ar kuru atteikts ierosināt kriminālprocesu, jo nav ticis saskatīts iespējams noziedzīgs nodarījums, bet gan norādīts uz civiltiesiska strīda pastāvēšanu. Par civiltiesību un krimināltiesību nošķiršanu ir jārunā, jo tās aizsargā atšķirīgas intereses un ir īstenojamas atsevišķos procesos. Taču vienlaikus ir jāpieņem tas, ka civilprocess un kriminālprocess viens otru neizslēdz. Tāpēc līdzas civiltiesību un krimināltiesību nošķiršanai ir jārunā arī par to savstarpējo mijiedarbību.

Jautājums par civiltiesību un krimināltiesību savstarpējo mijiedarbību jo īpaši aktuāls ir tad, ja vienos un tajos pašos apstākļos ir konstatējams gan noziedzīga nodarījuma sastāvs, gan arī civiltiesiskās atbildības priekšnoteikumi vai strīds par līgumā noteiktu saistību izpildi. Iespējams, tikai abu procesu īstenošana ļautu sasniegt pilnīgu personas un sabiedrības tiesisko interešu aizsardzību. Savukārt, ja saistībā ar minētajiem apstākļiem ir ierosināts gan kriminālprocess, gan arī uzsākta tiesvedība civillietā, aktuāls kļūst jautājums par tiesvedības apturēšanu civillietā līdz krimināllietas pabeigšanai un vienā lietā izdarīto tiesas secinājumu izmantošanu otrā.

Iepriekš norādītie problēmjautājumi nav nekāds jaunums, kā arī nav tā, ka tie piepeši pēdējā laikā būtu īpaši aktualizējušies. Tomēr šie jautājumi pastāv ilglaicīgi, tie bieži vien rada neizpratni vai sašutumu un līdz šim nav mērķtiecīgi risināti. Risinājuma panākšanai ir jāaktualizē diskusija, pievēršot tiem uzmanību. Tas ir svarīgi, jo, piemērojot nepareizus risinājumus, piemēram, neierosinot kriminālprocesu vai civillietā ignorējot krimināllietas iznākumu, var tikt aizskartas gan personas, gan arī sabiedrības intereses.

Jāatzīmē, ka par civiltiesību un krimināltiesību nošķiršanu un savstarpējo mijiedarbību ir grūti runāt, jo tas ir starpdisciplinārs jautājums. Turklāt arī profesionālā līmenī tās bieži vien tiek nodalītas – juristi, kas praktizē krimināltiesības, nepraktizē civiltiesības, un otrādi. Tāpēc vienā vai otrā jomā praktizējoši juristi bieži vien ar zināmu piesardzību runā par otru jomu, ar kuru ikdienā viņi tik daudz nesaskaras.

Lai atdzīvinātu diskusiju par krimināltiesību un civiltiesību nošķiršanu un savstarpējo mijiedarbību, šajā nedēļā piedāvājam gan civiltiesību, gan arī krimināltiesību ekspertu viedokļus par šiem starpdisciplinārajiem jautājumiem. Raksti atspoguļo krimināltiesību un civiltiesību nošķiršanas un mijiedarbības dažādās šķautnes – aptver gan noziedzīgu nodarījumu un civiltiesisku strīdu nošķiršanas problemātiku, vērtējot problemātiskos noziedzīgos nodarījumus, gan valdes locekļu civiltiesisko un krimināltiesisko atbildību, gan arī kriminālprocesa ietekmi uz tiesvedībām civillietās.

Ļoti ceram, ka šajos rakstos paustie viedokļi palīdzēs praksē, saskaroties ar šiem jautājumiem, kā arī veicinās diskusiju par krimināltiesību un civiltiesību savstarpējo mijiedarbību tās dažādajos aspektos.