Latvijas ekonomikai ievērojamu devumu sniedz būvniecības nozare, un nevienam tas nav noslēpums. Tāpēc būvniecības regulējumā esošo neatbilstību un likuma robu identificēšanai, kas dažos gadījumos rada ļaunprātīgas izmantošanas un paaugstinātus korupcijas riskus, kā arī ievērojamus drošības riskus, ir gan sociāla, gan ekonomiska nozīme. Rakstā autors pievērsies tēmai par būvniecības procesu un to regulējošiem normatīvajiem tiesību aktiem, padziļināti skatot jautājumu par būvatļaujas izsniegšanas atvieglošanu personām ar invaliditāti.
Būvniecības tiesību problemātika
2014. gada 1. oktobrī stājās spēkā jaunais Būvniecības likums, kura mērķis, salīdzinot ar iepriekšējo redakciju, bija veidot mūsdienīgu un modernu regulējumu, kas veicinātu būvniecības nozares attīstību, sekmētu sabiedrības interešu aizstāvību un uzlabotu Latvijas uzņēmējdarbības vidi un pozīcijas Doing Business reitingā.1 Šobrīd ir pagājuši jau vairāk nekā trīs gadi kopš jaunā likuma pieņemšanas, un, analizējot 2017.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.