2018. gada 11. jūnijā oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" tika publicētas Satversmes tiesas tiesneša Gunāra Kusiņa un Satversmes tiesas tiesnešu Alda Laviņa un Jāņa Neimaņa atsevišķās domas šajā lietā. Satversmes tiesas tiesnesis G. Kusiņš savās atsevišķajās domās ir piekritis spriedumā atzītajam, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 105. pantam, bet nepiekrīt spriedumā izmantotajai apstrīdēto normu satversmības izvērtēšanas metodoloģijai un vairākiem secinājumiem, kas bijuši par pamatu šādam nolēmumam. Savukārt Satversmes tiesas tiesneši A. Laviņš un J. Neimanis nepiekrīt tiesas secinājumiem, ka apstrīdētās normas nav pieņemtas pienācīgā likumdošanas kārtībā un ka tās bija atzīstamas par neatbilstošām Satversmes 105. pantam.

Satversmes tiesas tiesneša G. Kusiņa atsevišķās domas

Satversmes tiesas tiesnesis G. Kusiņš savās atsevišķajās domās ir piekritis spriedumā secinātajam, ka apstrīdētās normas ierobežo pieteikumu iesniedzējiem Satversmes 105. panta pirmajā un trešajā teikumā noteiktās tiesības, kā arī kritērijiem, kas jāizvērtē, lai noskaidrotu, vai šāds ierobežojums atbilst Satversmei, tostarp, vai pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu. Tāpat tiesnesis piekrīt spriedumā norādītajam, ka izskatāmajā lietā būtiski ir tas, ka Satversmes tiesa jau vērtējusi vairāku piespiedu nomas tiesiskās attiecības regulējošu normu satversmību. Tomēr, tiesneša ieskatā, nozīme ir ne tikai minētajam apstāklim, bet arī metodoloģijai, ko tiesa iepriekš izmantojusi šajās lietās.²

Lietā Nr. 2008-36-01, kas bija pirmā lieta, kurā tika vērtētas piespiedu nomas maksu nosakošās tiesību normas, tika izmantots pamattiesību ierobežojuma satversmības tests.