Ar ziņām par Wikipedia bloķēšanu 2018. gada 4. jūlijā arī plašākas sabiedrības uzmanība tika pievērsta tā sauktajai Autortiesību direktīvai, ko 2018. gada 5. jūlijā bija paredzēts ar Eiropas Parlamenta balsojumu virzīt tālākai apspriešanai Padomē. Tracis saistībā ar Autortiesību direktīvu izvērsās ievērojams, pārliecināšanā par savu viedokli iesaistoties gan interneta tēviem Timam Bērneram-Lī (Tim Burners-Lee) un Vintam Serfam (Vinton Gray Cerf), gan tādiem māksliniekiem kā Polam Makartnijam (Paul McCartney) un Stefanam Frajam (Stephen Fry), kā arī daudziem politiķiem.

Autortiesību direktīva ir paredzēta kā viens no instrumentiem, lai sasniegtu Digitālā vienotā tirgus stratēģijā apzināto vajadzību mazināt atšķirības starp valstu autortiesību režīmiem un nodrošināt lietotājiem visā ES plašāku tiešsaistes piekļuvi darbiem. Izvirzītie mērķi direktīvai – ļoti cēli: nodrošināt autortiesību aizsardzību un pienācīgu atlīdzību par autordarbu izmantošanu interneta vidē. Tad kāpēc tādi iebildumi?

Par galveno strīdus objektu ir kļuvis Autortiesību direktīvas 13. pants. Tā pirmā daļa paredz, ka informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem, kas uzglabā lielu apjomu ar savu lietotāju augšupielādētiem darbiem vai citiem tiesību objektiem, būs jāveic pasākumi, kuri nodrošina to, ka ar tiesību īpašniekiem noslēgtie līgumi par viņu darbu izmantošanu patiešām darbojas. Tāpat informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem jāsniedz tiesību īpašniekiem atbilstīga informācija par minēto pasākumu funkcionēšanu un to ieviešanu, kā arī attiecīgā gadījumā jāziņo par darbu un citu tiesību objektu atpazīšanu un izmantošanu. Šādu sistēmu izveide sasaucas ar Autortiesību direktīvas 14. pantu, kas paredz autoriem tiesības saņemt savlaicīgu, atbilstīgu un pietiekamu informāciju par savu darbu izmantošanu, tostarp gūto peļņu un atlīdzību, kas pienākas autoram. Dalībvalstu uzdevums būs nodrošināt, ka autori varēs iegūt informāciju par savu darbu izmantošanu, kā arī jānodrošina, ka informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji ievieš sūdzību un kompensāciju mehānismus gadījumā, ja ir domstarpības par autordarbu.

Tieši iespējamie mehānismi, ar kuru palīdzību varētu sasniegt minētos mērķus, ir tie, kas satraukuši Autortiesību direktīvas pretiniekus. Viņi 13. pantā saskata nepieciešamību izveidot ļoti stingru automatizētu uzskaites un kontroles sistēmu, kas novedīšot pie cenzūras un vispārēja monitoringa. Tādējādi tiekot apdraudēta interneta brīvība un nākotne. Savukārt Autortiesību direktīvas atbalstītāji uzskata, ka direktīva ļaus nodrošināt taisnīgu atlīdzību autoriem, kā arī nesaskata nekādus draudus interneta brīvībai, bet tikai noteiktus apgrūtinājumus interneta platformām.

Pie saasinātās reakcijas par Autortiesību direktīvu daudzi vaino lobijus, kas darbojas ASV interneta milžu – Google, Facebook – interesēs. Tiek sagaidīts, ka tieši šie uzņēmumi būs vienīgie zaudētāji no Autortiesību direktīvas, jo beidzot būs spiesti savos ienākumos dalīties ar autoriem.

Vai nu lobija ietekmē, vai arī patiesās bažās par interneta brīvību 2018. gada 5. jūlijā Eiropas Parlaments ar 318 balsīm pret 278 balsīm noraidīja mandāta piešķiršanu par direktīvu atbildīgajam ziņotājam Akselam Fosam (Axel Voss) uzsākt direktīvas projekta saskaņošanu ar Padomi. Tomēr jau septembrī Autortiesību direktīvas projekts atgriezīsies Eiropas Parlamenta darba kārtībā, bet līdz tam Eiropas Parlamenta lēmums paver parlamenta locekļiem (un ar viņu starpniecību – lobijiem) iespēju iesniegt savus priekšlikumus direktīvas projektam. Jau šobrīd ir skaidrs, ka kompromisa panākšana starp autortiesību aizsardzības interesēm, interneta platformu mantiskajām interesēm, kā arī sabiedrības interesēm būs grūta gan interešu sadursmes, gan arī jautājuma tehniskās puses sarežģītības dēļ.