Latvija vēsturiski īsā laika posmā ir izveidojusi modernas Eiropas Savienības tiesību aktiem un valdošajām koncepcijām atbilstošas komerctiesības.
Taču tiesību normu interpretācija un piemērošanas prakse ik pa laikam uzrāda tiesiskuma izkropļojumus, juridiskas kaites, kas skar ne tikai atsevišķu komercstrīdu dalībniekus, bet arī ietekmē uzticību tiesiskumam, taisnīgumam un tautas labklājības izaugsmei. III Pasaules latviešu juristu kongresa plašā un saspringtā darba programma neļāva veikt detalizētu komercdarbības problēmu un risinājumu analīzi, un šis ievada ziņojums, kas pēc kongresa pielāgots raksta formātam, bija domāts kongresa dalībnieku ievirzei viņu izvēlētu šaurāku jautājumu apspriešanai un risinājumu meklēšanai komerctiesību sekcijā.
Komerctiesību straujā attīstība
Sagaidot Latvijas valsts simt gadu jubileju, jāatzīst, ka kopš neatkarības atgūšanas ir daudz paveikts komercdarbības veidošanai atbilstoši tirgus ekonomikas principiem. Izveidots svarīgākos virzienus aptverošs Eiropas Savienības tiesību aktiem atbilstošs komercdarbības regulējums.1 Pēc neatkarības atgūšanas, jau sākot no 1990. gada, Latvijas parlaments intensīvi veidoja tiesiskos pamatus komercdarbībai, ko tolaik dēvēja par uzņēmējdarbību.2 Šajā darbā aktīvi piedalījās deputāti juristi Andris Grūtups, Andris Plotnieks, ekonomikas zinātņu speciālisti Ojārs Kehris, Uldis Osis, Kazimirs Špoģis, pieaicinātie tiesību zinātnes pārstāvji prof. Jānis Vēbers, prof. Kalvis Torgāns, prof. Jānis Rozenfelds, Saimnieciskās tiesas priekšsēdētājs Gvido Narkēvičs, jurists Viktors Šadinovs u.c.
Komerctiesības tika veidotas, īstenojot Latvijas neatkarības pirmā laika ieceres, konkrēti arī iestrādnes likumiem par akciju sabiedrību un sabiedrību ar ierobežotu atbildību. Pa druskām tika krāta gudrība, izmantojot literatūru svešvalodās, vienīgo latviešu valodā 1926. gada izdoto Dr. iur. Augusta Lēbera (Loeber) grāmatu "Tirdzniecības tiesību pārskats", uzklausot arī ārvalstīs dzīvojošo tautiešu padomus. Kad neatkarību atguvušās Latvijas likumus izvērtēja ārvalstu eksperti sakarā ar gaidāmo uzņemšanu Eiropas Savienībā,3 tika konstatēts, ka esam bijuši uz pareizā ceļa un privāttiesību regulējumā vajadzīgas vien nelielas korekcijas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
