Lai gan teātrī tiek meklētas arvien jaunas formas, interpretācijas un izteiksmes līdzekļi, teātris ir viena no tradīcijām bagātākajām un tradīcijās visvairāk balstītajām mākslas nozarēm. Teātra tradīcija Latvijā prasa, lai līdz vasaras saulgriežiem sezona būtu slēgta un skatītājiem tiktu dots vasaras atvaļinājums, kurā atpūtināt izrāžu sakairinātos jutekļus, izvēdināt iespaidus un sailgoties. Sailgoties pēc drēgniem vakariem, lēta vīna teātra kafejnīcā, krēslu apdilušā samta, skatuves putekļiem prožektoru gaismā... Nē, protams. Teātris grib, lai skatītājs sailgojas pēc vardarbības pret sevi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
