11. Septembris 2018 /NR. 37 (1043)
Skaidrojumi. Viedokļi
Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanas tiesības un lēmums par to pārņemšanu
5

2018. gadā stājās spēkā normatīvais regulējums, kura viens no mērķiem ir veicināt Rīgas pašvaldības teritorijā esošo dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieku aktīvāku iesaisti dzīvojamo māju kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā, tas ir, pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu. Minētais, raksta autores personiskā pieredze saistībā ar daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas organizēšanu, kā arī publikācija saistībā ar šo tēmu vienā no žurnāla "Jurista vārds" jūlija numuriem1 ir iemesli šī raksta tapšanai.

Autore cer, ka šis raksts pamudinās dzīvokļu īpašniekus aktīvāk iesaistīties savas dzīvojamās mājas pārvaldīšanas jautājumu risināšanā un kā informatīvais materiāls būs noderīgs dzīvokļu īpašniekiem, kas līdz šim nav pieņēmuši lēmumu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu un kam attiecīgi tas vēl ir jāpieņem nākotnē.

Rakstā ir aplūkots pārvaldīšanas tiesību jēdziens, raksturojot pārvaldīšanas tiesības privatizācijas procesā, kā arī pārvaldīšanas tiesības no īpašumtiesību viedokļa. Rak­stā ir aplūkoti lēmuma par pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu procesa juridiskie un praktiskie aspekti, ar kuriem nācies saskarties praksē, organizējot lēmumu pieņemšanu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu, tai skaitā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas formas.

 

Ievads

2018. gadā stājās spēkā normatīvais regulējums, kura mērķis ir veicināt Rīgas pašvaldības teritorijā esošo daudz­dzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieku aktīvāku iesaisti dzīvojamo māju kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā, pārņemot mājas pārvaldīšanas tiesības. Sākot ar 2018. gada 1. janvāri, dzīvojamās mājas, kuras pārvaldīšanas tiesības ir pārņemtas no pašvaldības un ir noslēgts pārvaldīšanas līgums, dzīvokļu īpašnieki var saņemt atvieglojumus no taksācijas gadam aprēķinātās nekustamā īpašuma nodokļa summas. Atvieglojuma apjoms – 90 %.2 2017. gada 29. decembrī stājās spēkā Rīgas domes 2017. gada 15. decembra saistošie noteikumi Nr. 19 "Par kārtību, kādā Rīgas pilsētas pašvaldība sniedz palīdzību energoefektivitātes pasākumu veikšanai dzīvojamā mājā un dzīvojamās mājas atjaunošanai", kuri paredz kārtību, kādā Rīgas pilsētas pašvaldība līdzfinansē daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes pasākumus un dzīvojamās mājas atjaunošanu. Arī šajā gadījumā viens no kritērijiem, lai varētu pretendēt uz līdzfinansējuma piešķiršanu dzīvojamās mājas atjaunošanai ir tas, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības pārņemtas no Rīgas pilsētas pašvaldības un ir noslēgts dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgums.3

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas mājaslapā pieejamo jaunāko pārskatu, tas ir, 2016. gada pārskatu par pašvaldības rīcībā esošo dzīvojamo fondu, 2016. gada 31. decembrī Rīgā bija 5212 pašvaldības dzīvojamās mājas, par kurām pieņemti lēmumi nodot tās privatizācijai, no kurām līdz 2016. gada 31. decembrim dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā pārņemtas tikai 64 dzīvojamās mājas (1,2 %).4

Raksta mērķis ir aplūkot pārvaldīšanas tiesību jēdzienu, raksturojot pārvaldīšanas tiesības privatizācijas procesā un pārvaldīšanas tiesības no īpašuma tiesību viedokļa, kā arī raksturot lēmuma par pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu pieņemšanas problēmas no juridiskā viedokļa un praktiskā viedokļa, tai skaitā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas formas. Pārvaldīšanas tiesības rakstā ir aplūkotas, galvenokārt domājot tieši par Rīgas pašvaldības valdījumā esošo dzīvojamo māju pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu.

 

Pārvaldīšanas tiesību jēdziens

Pārvaldīšanas tiesības privatizācijas procesā

Privatizējamā dzīvokļa īpašnieka pienākums piedalīties daudzdzīvokļu mājas pārvaldīšanā ir konkrēti noteikts likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" (turpmāk – Privatizācijas likums). Saskaņā ar tā 33. panta pirmās daļas 6. punktu apņemšanās uzņemties daudzdzīvokļu mājas kopīgas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas saistības jau bija jānorāda privatizācijas pieteikumā.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Eksperts
12. Septembris 2018 / 12:13
12
ATBILDĒT
Cien. raksta autore! Esmu spiests aizrādīt Jums uz acīmredzamām kļūdām Jūsu apgalvojumos.
Pirmkārt, Jūs nemaz neesat izpētījusi Privatizācijas likuma un likuma "Par dzīvokļa īpašumu" sagatvošanas materiālus, kā arī neesat vērsusies pie personām, kas ir piedalījušās šo likumu izstrādāšanā. Jā Jūs būtu noskaidrojusi minēto likumu tapšanas gaitu, Jūs spētu atbildēt uz jautājumu, kas ir bijis domāts ar vārdiem "dzīvokļu īpašnieku sabiedrība". Varu Jums atklāt, ka savulaik bija domāts radīt jaunu juridiskās personas veidu "dzīvokļu īpašnieku sabiedrība", resp., nekāds sakars te nav nedz ar Komerclikumu, nedz Biedrību un nodibinājumu likumu, nedz Kooperatīvo sabiedrību likumu. Saeima nepieņēma likumu "Par dzīvokļu īpašnieku sabiedrībām". Savukārt Ministru kabinets neapstiprināja dzīvokļu īpašnieku sabiedrības paraugstatūtus. Tā vietā Rīgas pašvaldības institūcijas aicināja dzīvokļu īpašniekus dibināt biedrības vai kooperatīvās sabiedrības, lai tām nodotu pārvaldīšanas tiesības.
Otrkārt, biedrības un kooperatīvās sabiedrības ir juridiskās personas. Tas nozīmē, ka dzīvokļu īpašnieku finanšu līdzekļi atrodas biedrības vai kooperatīvās sabiedrības, nevis dzīvokļu īpašnieku, rīcībā un tāpat pastāv risks, ka dzīvokļu īpašnieki var zaudēt visus savus iekrājumus, ja biedrības vai kooperatīvajai sabiedrībai rodas finanšu grūtības. Tāpat bankas konts ir biedrībai vai kooperatīvajai sabiedrībai nevis dzīvokļu īpašniekiem. Biedrību un kooperatīvo sabiedrību gadījumā dzīvokļu īpašniekiem nav vieglāk sekot līdzi un saņemt informāciju par finanšu stāvokli un līdzekļu izlietojumu. Vieglāk to ir izdarīt, ja pārvaldnieks ir Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrība. Tāda, lūk, īsumā ir vēsture, cienījamā raksta autore!
Sandra Lielbārde > Eksperts
14. Septembris 2018 / 11:56
4
ATBILDĒT
Paldies par komentāru, tai skaitā paldies par ieskatu likuma tapšanas vēsturē! Tomēr spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam ir jābūt tādam, lai tās būtu skaidrs un saprotams lasītājam arī bez likuma tapšanas vēstures izpētes.
Nevaru piekrist vispārīgam apgalvojumam par to, ka dzīvokļu īpašniekiem ir vieglāk saņemt informāciju un kontrolēt naudas līdzekļu izlietojumu tad, ja pārvaldnieks ir Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrība, nevis dzīvokļu īpašnieku izveidota juridiska persona. Situācijas var būt dažādas. Protams, arī biedrības vai kooperatīvās sabiedrības vadības neprofesionālas vai negodprātīgas rīcības rezultātā var rasties finansiālas grūtības nodrošināt dzīvojamās mājas apsaimniekošanu. Tādā gadījumā dzīvokļu īpašnieki var atcelt esošo biedrības vai kooperatīvās sabiedrības vadību un ievēlēt jaunu.
dzīvokļa īpašniece > Eksperts
13. Septembris 2018 / 16:39
5
ATBILDĒT
Nepiekrītu eksperta apgalvojumam par to, ka biedrību biedri, kas ir dzīvokļu īpašnieki, nevar sekot līdzi biedrības naudas izlietojumam. Esmu jau otrajā šādā biedrībā - gan mūsu iepriekšējo dzīvokli, gan jauno apsaimnieko tieši dzīvokļu īpašnieku biedrības.
Kārtība šāda: atskaites par visām iemaksām / izmaksām tiek izsūtītas uz biedru epastiem, savukārt lēmumus par lielākām pozīcijām pieņem biedru sapulce balsojot. Tāpat lēmumus par piedziņu pret nemaksātājiem un juristu algošanu šim nolūkam pieņem sapulce.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 2
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties