Saeimā pirmajā lasījumā jau 2017. gada 5. oktobrī pieņemtais un Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas izstrādātais Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumprojekts1 noteikti ir pelnījis daudz lielāku un regulārāku uzmanību nekā līdz šim tiklab publiskajā telpā, kā arī mediju profesionālajā sabiedrībā, ieskaitot mediju tiesībniekus (juristus). Tikmēr likumdevējs jau ieviesis grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus, sākot ar 2021. gada 1. janvāri.2 Taču tā vēl nav nekāda šo nacionālo mediju attīstības stratēģija, zinot, ka publiskā komunikācija ir sabiedrības asinsrite un savas nacionālās dienas kārtības noteikšanā, politiskās gribas, nacionālās un kultūras identitātes veidošanā sabiedriskajiem medijiem, it īpaši nelielā mediju tirgū, ir noteicošā nozīme.
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Par "Jurista Vārds" | Autoriem | |
| Redakcija | Lietošanas noteikumi | |
| Kontakti | Autortiesības | |
| Reklāma | Grāmatu e-veikals | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Abonēšana | Lapas karte |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
Pirkt
