Latvijā joprojām viena no galvenajām problēmām ir sabiedrībā pieaugošā seksuālā vardarbība. Seksuālā vardarbība, kas vērsta pret bērniem, ir nopietns bērnu pamattiesību pārkāpums. Veicot šādu kategoriju noziegumu izmeklēšanu, jāiegūst un jānostiprina pierādījumi pēc iespējas kvalitatīvāk, profesionālāk, lai sekmētu stabilu un pārliecinošu pierādījumu bāzi sekmīgai lietas iztiesāšanai ar notiesājošu spriedumu un lielāku soda bardzību. Pēc autores domām, šajos jautājumos ir saskatāmas problēmas, kas saistītas ar procesa virzītāju nekompetenci izmeklēt šādu kategoriju lietas, kā arī atsevišķas Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) normas ir nepilnīgas attiecībā uz šo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanā veicamajām procesuālajām darbībām. Pētījuma mērķis ir izpētīt un identificēt galvenos problēmjautājumus izmeklēšanas procesā attiecībā uz vardarbīgiem dzimumnoziegumiem un likuma normu pilnveidošanas nepieciešamību, kā arī sniegt priekšlikumus efektīvākai šo jautājumu risināšanai.