12. Marts 2019 /NR. 10 (1067)
Tiesību prakse
Plānotā būves izmantošanas veida neatbilstība būvatļaujā paredzētajam izmantošanas veidam kā pamats būvatļaujas atzīšanai par prettiesisku
Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums
Lietā Nr. SKA-506 /
2018. gada 20. decembrī

Būvatļauja kā būvniecību atļaujošais administratīvais akts tiek izdota ne tikai būves kā tehniskas vienības izvietošanai noteiktā telpā (zemesgabalā), bet ar būvatļauju tiek atļauts arī konkrēts būves izmantošanas veids. Tāpēc būvatļaujas tiesiskuma pārbaudes tvērumā ietilpst arī argumenti, kas attiecas uz būvatļaujā paredzētā būves izmantošanas veida un faktiski plānotā būves izmantošanas veida savstarpēju neatbilstību un šādas neatbilstības radītu tiesību normu pārkāpumu.
Ja būvatļaujas tiesiskuma pārbaudes ietvaros iespējams konstatēt, ka būvatļaujā paredzētais būves lietošanas veids neatbilst faktiski ieplānotajam būves lietošanas veidam, tas var būt pamats būvatļauju atcelt.

Tiesa šādā sastāvā: senatores Ieva Višķere, Līvija Slica, Rudīte Vīduša, rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz biedrības "Jūrmalas aizsardzības biedrība" pieteikumu par Jūrmalas pilsētas domes 2015. gada 23. februāra lēmuma atcelšanu, sakarā ar biedrības "Jūrmalas aizsardzības biedrība" kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2017. gada 7. aprīļa spriedumu.

 

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicēja biedrība "Jūrmalas aizsardzības biedrība" apstrīdēja Jūrmalas pilsētas būvvaldes 2014. gada 17. decembra būvatļauju, ar kuru SIA "Dzintara krasti" (kas šajā lietā pieaicināta kā trešā persona) atļauta pansionāta ēkas un ēdnīcas Jūrmalā, Poruka prospektā 35, rekonstrukcija par viesu namu (turpmāk – strīdus būvatļauja).

Jūrmalas pilsētas dome ar 2015. gada 23. februāra lēmumu strīdus būvatļauju atstāja negrozītu.

[2] Pieteicēja vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par strīdus būvatļaujas atcelšanu, norādot, ka pieteicējas iegūtie pierādījumi apliecina, ka trešā persona faktiski plāno būvēt un ekspluatēt ēku kā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, nevis kā viesu namu. Tāpēc faktiski būvatļauja izdota daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas būvniecībai, savukārt, būvniecības dokumentācijā nosaucot to par viesu namu, trešā persona izvairījās no tiesību normās noteiktā pienākuma daudzdzīvokļu mājas būvniecībai izstrādāt detālplānojumu.

[3] Administratīvā apgabaltiesa, izskatījusi lietu apelācijas kārtībā, ar 2017. gada 7. aprīļa spriedumu pieteicējas pieteikumu noraidīja. Apgabaltiesas spriedums, citastarp pievienojoties rajona tiesas sprieduma motīvu daļai, pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

[3.1] Kopumā, vērtējot pieteicējas pieteikuma pamatojumu, ir saprotams, ka pieteicēja ir vērsusies tiesā, lai novērstu situācijas, kad, noformējot būvniecības dokumentāciju par vienu būvniecības ieceri, faktiski notiek citas būvniecības ieceres realizācija.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
VĒL ŠAJĀ TIESĪBU PRAKSĒ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties