26. Marts 2019 /NR. 12 (1070)
Tiesību prakses komentāri
Satversmes tiesa un labas likumdošanas princips: piezīmes par spriedumu lietā Nr. 2018-11-01
5
Dr. iur.
Jānis Pleps
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docents

Satversmes tiesa (turpmāk – Tiesa) 2019. gada 6. marta spriedumā lietā Nr. 2018-11-011 (turpmāk – Spriedums) otro reizi tās pastāvēšanas laikā atzinusi Saeimas pieņemta likuma normas par Satversmei neatbilstošām tā iemesla dēļ, ka Saeima likumu pieņēmusi ar būtiskiem procesuāliem pārkāpumiem. Pirmo reizi tas bija noticis 2018. gada 12. aprīlī, kad par pienācīgā kārtībā nepieņemtiem tika atzīti divi attiecīgajā lietā apstrīdētie likumi.2

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
E-ŽURNĀLS
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
Pirkt vai atvērt ar kodu
vai
autorizējies, ja žurnāls jau tavs
ABONĒ 2020.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
KK
26. Marts 2019 / 15:22
2
ATBILDĒT
Ja reiz ST spriedums balstīts uz likumdošanas principu, vai nebūtu pareizi, ka par spēkā neesošiem atzītu tikai grozījumus, nevis visu normu? Iespējams, vēsturiskā redakcija atbilda labas likumdošanas principam.
Skeptiķis
26. Marts 2019 / 10:22
14
ATBILDĒT
Manā ieskatā tas ir metodoloģiski vājš ST spriedums, izmantojot tiesiskas valsts principu par instrumentu to ideju pamatošanai, kas pašiem ST tiesnešiem šķiet labas. Nākamais būs, ka no tiesiskas valsts principa izriet tiesnešu labestības princips, cilvēku mīlestības princips un vēl 100 principi. Un tas ir gudri, jo pret "subjektīvu pārliecību" nav iespējams argumentēt Pret. Diemžēl nav nekāda dziļāka argumentācija par to, kā demokrātijas princips korelē ar tiesiskas valsts principu, kad iet runa par likumu pieņemšanu.
MORĀLE > Skeptiķis
28. Marts 2019 / 12:32
2
ATBILDĒT
No Jūsu komentāra izriet šādas tēzes:
1) labas likumdošanas princips ir subjektīvā pārliecība / ideja, kas pašiem ST tiesnešiem šķiet laba, proti, tas nav tiesību princips, bet par tādu tikai nosaukts;
2) ST vajadzēja pamatot, kāpēc vairākumu pārstāvošā demokrātiski leģitimētā konstitucionālā orgāna (Saeimas) darbību ierobežo tiesiskuma princips, proti, kāpēc Saeima nevar pieņemt likumus, kā grib, ja reiz tai ir tieša leģitimācija no tautas.

Pārdomas raisoši. Principā sanāk, ka [vispārējie] tiesību principi vispār ir tikai subjektīva pārliecība. Kāpēc tiesiskas valsts princips ir mazāk subjektīva pārliecība nekā labas likumdošanas princips? Vēl jo vairāk - visas tiesības ir tikai subjektīva pārliecība. Arī likumi ir tikai subjektīva pārliecība par to, kā sabiedrībai būtu jāorganizē sava dzīve. Sociālajā realitātē šīs pārliecības var īstenot, ja cilvēki tic (ir subjektīvi pārliecināti), ka tā ir pareizi darīt, no šā individuālo ticību (subjektīvo pārliecību) kopuma veidojot kolektīvo tiesisko apziņu. Tad, protams, varētu teikt, ka šī kolektīvā tiesiskā apziņa ir pakārtota šo pašu indivīdu vēlētā likumdevēja darbam. Sak', ja reiz, paši ievēlējām, tad viss, ko likumdevējs dara, ir automātiska mūsu gribas izpausme, un mēs a priori ticam (esam subjektīvi pārliecināti), ka tas ir pareizi. No demokrātijas viedokļa - iespējams. Tomēr tai blakus pastāv tiesiskums un cilvēktiesības. Un tieši šeit arī parādās laba likumdošana. Ja cilvēka cieņa prasa, lai indivīds nebūtu tikai līdzeklis mērķa sasniegšanai, tad kā šis indivīds var zināt, ka viņš nav tikai līdzeklis? Ejot uz ST, bet pārējo laiku dzīvojot neziņā? Prezumējot, ka tā ir, jo pats jau likumdevēju vēlēja? Labas likumdošanas prasību ievērošanai vajadzētu viest pārliecību, ka likumdevējs dara pareizi nevis tāpēc vien, ka tas ir likumdevējs, bet tāpēc, ka likumdevējs ir atradis konkrētajā tiesiskās sistēmas (un sabiedrības vispār) attīstības pakāpē labāko iespējamo sabiedrībā konfliktējošo interešu noregulējumu.

ST tiesnešu subjektīvās pārliecības jautājumā varu tikai izteikt minējumu par to, kāpēc tad viņi ir apstiprināti par ST tiesnešiem. Varbūt viņi kaut ko no tiesību sistēmas tomēr saprot? Protams, var jau arī pastāvēt teorētiska iespēja, ka vienkārši nebija neviens cits, kas pieteiktos, un bija jāņem pirmais un vienīgais kandidāts. 😊 Kas attiecas uz vispārējo tiesību principu konkretizēšanu, jāsaka, ka caur normatīvisma doktrīnas prizmu (piedodiet, nav manējā!) par to būtu grūti runāt. 😊

Manā ieskatā šis spriedums neuzliek likumdevējam kādu mistisku omnisciences pienākumu. Domāju, ka likumdošanas kvalitāti varētu uzlabot arī likumdevējam padomu sniedzošas institūcijas – zinātniski analītiskā dienesta izveide. Tad pavisam noteikti būtu vieglāk izpildīt ST prasības.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 2
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties