9. Aprīlis 2019 /NR. 14 (1072)
Viedoklis
Pārdomas pēc EST procesa Rimšēviča un ECB prasībās pret Latviju
Saulvedis Vārpiņš
zvērināts advokāts* 
Mārtiņš Kvēps
zvērināts advokāts 
Iveta Pazare
zvērināta advokāte 

Kā jau tas plašāk izskanējis, 2019. gada 26. februārī Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST vai Tiesa) pieņēma spriedumu apvienotajās lietās C-202/18 un C-238/18 Rimšēvičs/Latvija, atceļot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk – KNAB) 2018. gada 19. februāra lēmumu, ciktāl ar to Ilmāram Rimšēvičam tika aizliegts pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus.1 Minētais nolēmums satur vērtīgas atziņas, kas var būt noderīgas ne tikai EST procesā, bet arī Latvijas tiesām, tiesībsargājošām iestādēm, praktizējošiem juristiem un tiesību teorētiķiem ikdienas darbā, tāpēc raksta autori labprāt dalītos savās pārdomās un pieredzē šajā procesā.

Pirms gada un diviem mēnešiem, saceļot milzu ažiotāžu gan vietējā, gan starptautiskā mērogā, tika aizturēts Latvijas Bankas prezidents I. Rimšēvičs. Pēc atbrīvošanas viņam tika piemēroti četri (!) dažādi drošības līdzekļi, tostarp aizliegums ieņemt amatu un pildīt pienākumus, lai arī prezidents izrādīja pilnīgu pretimnākšanu sadarbībai ar izmeklēšanu.

Tā laika publikācijas plašsaziņas līdzekļos atspoguļo, ka faktiski visas valsts augstākās amatpersonas – Valsts prezidents, Ministru prezidents, finanšu ministre, ekonomikas ministrs, Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja, ģenerālprokurors, KNAB vadītājs un citi – publiski steidza izteikties par aizturēšanas faktu, atkāpšanās nepieciešamību un vairāki "drosmīgie" – pat par I. Rimšēviča vainu dažādos nodarījumos.2 Neapskaužamā situācijā nonāca tā brīža tiešie lēmumu pieņēmēji kriminālprocesā – KNAB izmeklētāji un tiesu varai piederīgie izmeklēšanas tiesneši, kad pirms atsevišķu lēmumu un nolēmumu pieņemšanas Ministru prezidents publiski jau bija paudis, ka un kādi drošības līdzekļi tiks piemēroti3 vai ka tie netiks atcelti.4

Lai arī situācija patiesi bija sarežģīta un izaicinoša – gan Latvijas demokrātiskā iekārta, gan tiesiskuma izpratne kā Latvijas valstij, tā arī I. Rimšēviča aizstāvībai noteica tikai vienu iespējamo risinājuma ceļu – izmantot tos tiesiskos mehānismus, kurus nosaka Latvijas likumi un Latvijai saistošie Eiropas Savienības un starptautiskie tiesību akti. Vai Latvijai tas izdevās? Diemžēl nē, ko apstiprina Latvijas Republikai negatīvais EST nolēmums, kas diemžēl arī starptautiskā līmenī nes līdzi bažas par Latvijas iespējamu novirzīšanos no tiesiskuma. Lai arī zaudētājs šajā procesā ir Latvijas valsts, lauvas tiesa kritikas adresējama tieši tiesībsargājošo iestāžu – KNAB un Ģenerālprokuratūras – virzienā.

No visa, kas tika pausts tieslietu ministra, ģenerālprokurora un KNAB vadītāja kopīgajā preses konferencē 2019. gada 26. februārī pēc EST nolēmuma saņemšanas, var piekrist tikai vienam, proti, ka EST nolēmums I. Rimšēviča un Eiropas Centrālās bankas (turpmāk – ECB) prasībās pret Latvijas Republiku saistībā ar I. Rimšēviča atbrīvošanu ir bezprecedenta lieta ne tikai Latvijā, bet arī EST praksē, tāpēc vairākas EST atziņas ir jaunums arī Eiropas līmenī.

Vienlaikus gan jāuzsver, ka EST nolēmumā atziņu būtu bijis vēl vairāk, ja vien Latvija būtu pienācīgi novērtējusi EST lomu un kompetenci un iesniegusi lietas iztiesāšanai nepieciešamos pierādījumus. Diemžēl bez pierādījumiem EST varēja vienīgi izlemt prasības pamatu, kas attiecas uz KNAB lēmuma nepamatotību, savukārt pārējie prasības pamati tika atstāti neizvērtēti, tostarp smaga pārkāpuma jēdziena iespējamā interpretācija un pārkāpuma konstatēšanas kritēriji, proti: vai smagu pārkāpumu var konstatēt neatkarīga tiesa, kas skatījusi lietu pēc būtības, attiecīgi nodrošinot nevainīguma prezumpcijas principa ievērošanu, vai to var konstatēt arī administratīva iestāde; vai tiesas nolēmumam jābūt galīgam, vai pietiek ar vienas instances tiesas nolēmumu; vai un kādi ir iespējamie izņēmuma gadījumi ārkārtējos apstākļos.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties