Lai nostiprinātu pamatus godīgam biznesam Latvijā, valdība par 2019. gada galveno prioritāti ir noteikusi Moneyval¹ rekomendāciju ieviešanu, kuras centrā ir cīņa ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Tas iet roku rokā ar premjera pieteikto finanšu sektora "kapitālo remontu", kam pievienojas tieslietu ministra apņemšanās kopā ar iekšlietu ministru fokusēt spēkus ekonomiskās noziedzības apkarošanai. Savukārt Latvijas dalība Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) ienes pasaules labāko praksi valsts ekonomikas attīstībā. Tas norāda, ka godīga komercdarbība nav tikai noziedzības apkarošana, ļoti būtiskas, varbūt par vēl svarīgākas ir zināšanas par to, kas ir laba komercprakse, un šo zināšanu iedzīvināšana ikdienas biznesa rutīnā.

Tāpēc šis "Jurista Vārda" numurs ir veltīts tam, lai noskaidrotu, kas ir pārkāpums un kas izcilība šodienas biznesa vidē.

Pirms ķerties klāt Tieslietu ministrijas uzrunāto autoru rakstiem par "pātagu un burkānu" biznesā, dažas pārdomas par to, kāpēc cīņa, lai komercdarbības vide būtu godīga un likuma pārkāpumu biznesā nosodītu visa sabiedrība, ir tik smaga. It kā jau viss ir vienkārši: godīgi ir labi, negodīgi – slikti, un šādās pamatkategorijās sabiedrības vērtības nav mainījušās. Tomēr, ieskatoties nesenajā 30–40 gadu Latvijas vēsturē, situācija kļūst daudz sarežģītāka un pelēkie toņi starp balto un melno kļūst daudzskaitlīgi. Tieši tāpēc tas ir tik smagi.

Sāksim ar to, ka vēl tikai pirms nieka trīsdesmit gadiem privātīpašums faktiski nepastāvēja un uzņēmējdarbība Latvijas teritorijā bija noziegums.

Latvijas neatkarības atjaunošana ienesa milzīgas pārmaiņas ne tikai politiskajā dzīvē, bet arī pilnībā izmainīja priekšstatus par īpašumu, naudas pelnīšanu, uzņēmumu dibināšanu, un galu galā bija jāveido pavisam jauni pamati privātā sektora attiecībām ar valsti. Šīs attiecības veidojās daudz kritizētās, bet nepieciešamās privatizācijas ēras laikā, vienlaikus pakāpeniski tuvojoties Eiropas Savienībai un iepazīstot pasaules praksi biznesā un sabiedrībā.

Sabiedrības priekšstats par to, kā vērtēt cilvēkus, kas pelna naudu, tika pakļauts milzīgām pārmaiņām, nepārtraukti meklējot atbildes, kas ir atzinīgi vērtējama rīcība un kas – nosodāma. Manai paaudzei līdzi nāk bērnībā ieaugusī dubultdomāšana: virspusē ir varas pieprasītie standarti un uzvedība, bet apakšā daudzslāņaina iekšējā izpratne par lietu kārtību un to, kas vērtējams atzinīgi. Nākamo paaudzi vistiešāk ietekmēja deviņdesmito gadu sajukums, kad pa vecam ekonomiskās attiecības vairs nevarēja veidot, bet pa jaunam nezināja kā – uzplauka ilgstoši slēptā nepatika pret varu, atrodot jaunas izpausmes formas un veidojot greizus pamatus privātā un publiskā sektora attiecībās. Pelēkā biznesa tradīcijas, kas izauga no padomju pagrīdes, lai arī ar citu ārējo izkārtni, palika, un tikai pamazām Latvijas ekonomikā ienāca Eiropas komercprakses kultūra.

Latvijas politikas proeiropeiskā virzība tika pasludināta deviņdesmito gadu sākumā,² tā rezultātā Latvijas politiķu pasludinātie mērķi nu jau ilgstoši ir saistīti ar liberālas demokrātijas tradīcijām. Protams, likumu un noteikumu radīšana ir politiķu darbs, to piemērošana –izpildvaras primārais uzdevums. Tomēr, kad runa ir par godīgu komercpraksi, daudz svarīgāka loma ir biznesa līderu viedoklim un viņu praktiskajiem darbiem, jo biznesa kultūra ir tieši uzņēmēju rokās.

Kādi ir Latvijas vadošo organizāciju uzstādījumi Latvijas biznesa videi? Daži piemēri: LDDK misija ir intensīvi ietekmēt tādas politikas veidošanu valstī un Eiropā, kura veicinātu uzņēmuma kultūras attīstību, labvēlīgu sociālo apstākļu radīšanu; nodrošinātu Latvijas darba devēju izaugsmi; celtu uzņēmējdarbības efektivitāti, nodarbinātības attīstību, ievērojot plašas sabiedrības intereses.³ Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vīzija ir panākt, lai Latvijā ir viena no TOP 10 biznesa vidēm ES, kurā attīstās daudzi konkurētspējīgi un eksportspējīgi uzņēmumi.⁴ Savukārt Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) vērtības ir: atbildība, integritāte, caurspīdīgums.⁵ Šie vārdi raksturo sākotnējo iespaidu par Latvijas uzņēmēju attieksmi pret caurspīdīgumu biznesā un komersantu atbildību, kas veido privātā un publiskā sektora attiecību pamatus.

Nav jau tā, ka Rietumu demokrātija un biznesa vide ir bez trūkumiem, arī tur ir gan likuma pārkāpēji, gan ļaunprātīgi politiskās varas izmantotāji. Tāpat ir ļoti skaidri jāapzinās, ka Rietumu pasaule pēdējo 20 gadu laikā ir piedzīvojusi milzīgas pārmaiņas tieši attiecībā uz godīgumu uzņēmējdarbībā, jo īpaši pārrobežu kontekstā. Slepenība finanšu sektorā, kukuļošana trešajās valstīs, naudas atmazgāšana, terorisma un citu nelikumīgu darbību finansēšana, atbildības slēpšana aiz korporatīvā plīvura ir visas pasaules problēma, un aktīva starptautiska cīņa pret šo parādību ir tikai pēdējo 20–30 gadu vēsture. Līdz tam izpratne par šo nodarījumu kaitīgumu bija visai ierobežota, politiskie līderi to neiekļāva savā darba kārtībā, un arī sabiedrība to nevērtēja kā ļaunumu, kura apkarošanu tā sagaidītu no saviem līderiem.

Moneyval naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas apkarošanai Eiropas Padomes ietvaros tika nodibināta 1997. gadā,⁶ arī OECD Konvencija par ārval­stu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos tika pieņemta 1997. gadā, starptautiski atzīstot, ka kukuļošana ir plaši izplatīta parādība starptautiskajos biznesa darījumos, kas rada nopietnas politiskas bažas, apdraud labu valsts pārvaldību un tautsaimniecības attīstību, un izkropļo starptautiskās konkurences nosacījumus.⁷ Eiropas Savienības likumdošanas vēsture naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas jomā uzsākās tikai zrisma draudu saasināšanos. 2016. gadā Eiropas Komisija prezentēja rīcības plānu par pastiprinātu cīņu pret terorisma finansēšanu, kurā norādīja, ka nesenie teroristu uzbrukumi liecina, ka ir nepieciešama ES mēroga darbība, kas aptvertu visas politikas jomas un būtu vērsta uz cīņu pret terorismu un tā novēršanu.⁸

Līdz ar to Latvijas sabiedrībai bija ne vien jāmaina valsts iekārta, tās ekonomikas pamati un vērtības no sociālistiskā autoritārisma uz liberālu demokrātiju, bet bija jātiek līdzi arī izmaiņām pasaules un Eiropas mērogā. Šādā paralēlu pārmaiņu procesā ir ļoti svarīgi, ka pastāv skaidrība par spēles noteikumiem, kā arī mērķi, uz ko tiekties. Tādēļ gan publiskās varas pārstāvjiem, kas veido politiku un piemēro regulējumu dzīvē, gan arī likuma adresātiem ir vajadzīgs labs piemērs, kuram sekojot var iegūt atzinību un sajusties kā pilnvērtīgam sabiedrības loceklim. Tikpat būtiski ir skaidri apzināt, kāda rīcība rada kaitējumu sabiedrībai un ka par šādu rīcību sods ir ne tikai ierakstīts likumā, bet tas patiešām tiek piemērots.

Ieskats vēsturē palīdz izprast šodienu un izskaidro izaicinājumu cēloņus. Tomēr izaugsmei jāspēj prognozēt arī nākotni un definēt turpmāko gadu attīstības mērķus. Es redzu, ka nākamo gadu globālais izaicinājums būs sabalansēt demokrātijas un cilvēktiesību diktētās vērtības ar inovāciju un tehnoloģiju radītajām izmaiņām cilvēku dzīvē. Šobrīd pasaule piedzīvo tehnoloģiju revolūciju, kas neatgriezeniski izmainīs cilvēces attīstības ceļu. Mākslīgais intelekts un robotizācija ir ievērojams izaicinājums arī Latvijas tiesību sistēmas attīstībai, savukārt tehnoloģiju ienākšana valsts pārvaldē prasa pavisam citādu pieeju publiskās varas attiecībām ar sabiedrību. Tādēļ likumiem ir jākļūst tehnoloģiju neitrāliem, lai tie netraucētu inovāciju ienākšanai biznesā, tiem jāregulē attiecību un norišu pamata principi, ne to detalizēta izpildes kārtība.

Tehnoloģiju radītās iespējas izraisa arī jaunus drošības riskus un ievainojamību, kas prasa komplicētu regulējumu risku vadībai, kura efektīva izpilde savukārt ir iespējama tikai tad, ja izmanto modernās tehnoloģijas. Tāpat tehnoloģijas rada jaunus veidus, kā pieņemt lēmumus valsts pārvaldē un tiesu varā – dokumentu iesniegšana, reģistrēšana un izvērtēšana, kā arī lēmuma pieņemšana noteiktās jomās var tikt pilnībā automatizēta, tajā skaitā īstenojot sodīšanas funkciju.

Komercvide ir pirmā joma, kur zinātnes un tehnoloģiju attīstība kļūst pieejama plašākai sabiedrības daļai. Komercdarbība pēc savas būtības ir uzņēmīgu un riskēt gatavu cilvēku vide, kas ātri absorbē jauno, meklē risinājumus izaicinājumiem, riskē, lai iegūtu ekonomisku labumu. Valsts loma ir radīt stabilu tiesisku vidi, kas, no vienas puses, atbalsta attīstību, bet, no otras – nodrošina aizsardzības mehānismus pret ļaunprātīgu sistēmas izmantošanu. Tie ir dabiski pretpoli, jo viens prasa atļaut maksimālu personu rīcības brīvību, bet otrs – ierobežojumus drošības vārdā. Tāpēc komerctiesību regulējuma pilnveidošana ir nepārtraukti līdzsvara meklējumi, kura ietvaros būtu pēc iespējas jāizvairās no sīkumaina regulējuma un pārprastas burtiskas normas piemērošanas. Lai šajos meklējumos neapmaldītos, ir jāpēta pasaules labākā prakse un jāmācās to iedzīvināt Latvijā gan tiesību doktrīnā, gan ikdienas biznesa praksē.

Arī turpmāk krimināltiesību jomas virsmērķis būs sabiedrības drošība. Tas prasa spēju uzturēt stabilus tiesiskos pamatus noziedzības prevencijai un apkarošanai, vienlaikus nodrošinot ātru reakciju uz jaunajiem apdraudējumiem, ko rada terorisma izplatība, robežu izzušana noziedzības pasaulē, kā arī jauno tehnoloģiju nonākšana likumpārkāpēju rokās. Nenoliedzami, ekonomiskie noziegumi – korupcija, noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizācija un saistītie noziegumi – ir ievērojams apdraudējums valsts ekonomikas attīs­tī­bai, un to vairs nenoliedz neviens. Tomēr iepriekšējos gados paveiktais pamatā ir bijis balstīts uz ārēju starptautisku spēlētāju spiedienu, ka regulējumam ekonomisko noziegumu apkarošanai ir jābūt, līdz galam nepievēršot uzmanību tā efektivitātei un neiedziļinoties tā praktiskajā piemērojamībā. Tāpēc šobrīd ir vajadzīgs mūsu pašu iekšējās vajadzības mudināts jauns skatījums uz ekonomisko noziegumu apkarošanu un tiesībsargājošo iestāžu un tiesu varas lomu tajā.

Šajā "Jurista Vārdā" Tieslietu ministrija kopā ar saviem sadarbības partneriem piedāvā viedokļus par to, kā darbojas labākā prakse, kurp mums būtu jātiecas un no kādiem neceļiem jāizvairās!

Labas komercprakses tematam veltīto rakstu kopu šajā "Jurista Vārdā" ievada divas Tieslietu ministrijas sagatavotas informācijas – par OECD korporatīvās pārvaldības principiem un OECD vērtējumu komercdarbības videi Latvijā. Pēc tam seko viedokļraksti – par uzņēmumu vadītāju krimināltiesisko atbildību par pārkāpumiem komercdarbībā (Ļ. Kovaļa, I. Gerasimins), korupcijas riskiem (I. Ivanovs, A. Rapša), patiesā labuma guvēja statusu (L. Le­tiņa), finanšu noziegumiem (J. Brazovskis, E. Pastars), akciju aprites modernizāciju (A. Lošmanis), korporatīvās pārvaldības ietekmi uz finansējuma piesaisti (A. Grafs), kapitāla piesaisti biržā (D. Auziņa-Melalksne), ka arī par labu korporatīvo pārvaldību OECD izpratnē (M. Vainovskis).