30. Aprīlis 2019 /NR. 17/18 (1075/1076)
Skaidrojumi. Viedokļi
Uzņēmumu vadītāju krimināltiesiskā atbildība par komercdarbības principu neievērošanu
1
Dr. iur.
Ļubova Kovaļa
Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurore 
Mg. iur.
Igors Gerasimins
Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta Metodikas nodaļas prokurors 

Starptautiskajā un nacionālajā tiesiskajā regulējumā pietiekami skaidri definēti godīgas un caurspīdīgas komercdarbības principi. Vienlaikus praksē šie principi nereti tiek pārkāpti, tostarp izmantojot noziedzīgas darbības. Šajā rakstā īsumā aplūkota uzņēmumu vadītāju krimināltiesiskā atbildība par godīgas un caurspīdīgas komercdarbības principu neievērošanu.

Godīga komercdarbība vai izvairīšanās no nodokļu nomaksas

Ekonomikas un finanšu zinātnē kā vienu no būtiskiem uzņēmuma vadības aspektiem izdala nodokļu maksājumu vadību. "Nodokļu plānošana ir darbību kopums, kuru veic uzņēmums nodokļu plānošanas procesā ar mērķi noskaidrot maksājamā ienākuma nodokļa apmēru un optimizēt to, izmantojot nodokļu plānošanas metodes."1 Nosacīti var izdalīt trīs galvenos nodokļu maksājumu vadības paveidus:

– klasiskā nodokļu maksājumu vadība. Šis nodokļu maksājumu vadības paveids iekļauj sevī nodokļu maksājumu sistēmas izveidi un funkcionēšanu, kā arī periodisku maksājamo nodokļu summu prognožu sastādīšanu un reālo nodokļu maksājumu atbilstības pārbaudi attiecībā uz šīm prognozēm. Gadījumā, ja nodokļu maksājumu vadības procesā tiks konstatētas būtiskas atšķirības starp prognozētajām nodokļu izmaksām un reāli veikto nodokļu samaksu, tiek identificēti šo atšķirību cēloņi un izstrādāti priekšlikumi to novēršanai;

– optimizācija vai optimizējoša nodokļu plānošana, kas notiek normatīvo aktu robežās un nav saistīta ar likumu pārkāpšanu;

– izvairīšanās no nodokļu nomaksas.2

Nav universālas definīcijas, kas norobežotu izvairīšanos no nodokļu nomaksas un godīgas komercdarbības ietvaros īstenotu nodokļu optimizāciju, bet galvenokārt "nodokļu optimizācija ir tiesiska nodokļu samazināšana, bet izvairīšanās no nodokļu nomaksas ir prettiesiska darbība vai darbību kopums ar nolūku nesamaksāt nodokli, kas jāmaksā".3

Nodokļu optimizācijas procesa mērķis ir sasniegt optimālās nodokļu izmaksas, ievērojot normatīvos aktus un sasniedzot noteikto uzņēmējdarbības rādītāju proporciju. Nodokļu optimizācijas būtība ir nodokļu sloga samazināšana kārtējā un nākamajos taksācijas periodos, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus.

Nodokļu optimizācijas robežas nosacīti noteiktas ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa4 159. pantu, kas paredz administratīvo atbildību par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, un Krimināllikuma5 218. pantu, kas paredz kriminālatbildību par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas.

Izvairīšanās no nodokļu nomaksas ietver tādas darbības kā informācijas par mantisko stāvokli un ar nodokli apliekamo objektu slēpšana, nereģistrēšanās nodokļu administrācijā, grāmatvedības atskaišu un tajās iekļauto datu falsifikācija, skaidras naudas darījumu neuzrādīšana, preču pirkšana vai pārdošana bez pavaddokumentiem, neuzskaitīto nelegālo preču realizācija.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Normunds Šlitke
3. Maijs 2019 / 12:45
4
ATBILDĒT
Labs un informatīvs raksts, taču gan virsraksts, gan arī atsevišķas tēzes rakstā, piemēram: "..Bet ne visiem nodokļu maksātājiem ir vēlme atcerēties vēl vienu ne mazāk svarīgu komercdarbības priekšnoteikumu par darījumu ekonomisko un juridisko pamatotību, kas nosaka saimnieciskās darbības pamatmērķi – gūt peļņu. Šis priekšnoteikums normatīvi nostiprināts Komerclikuma 1. panta otrajā daļā, paredzot, ka komercdarbību veic peļņas gūšanas nolūkā" mulsina un rada aplamu priekštatu par komersanta pienākumu obligāti gūt peļņu.

Jāatgādina, ka privāto tiesību komersantus nesaista tiesību normas, kas nav ne pavēlošas, nedz arī aizliedzošas. Latvijā reģistrētie komersanti, slēdzot darījumus (gan Latvijā, gan arī ārvalstīs), ja vien nav tieši noteikts pretējais, nepakļaujas ne Civillikuma, ne arī citu likumu prasībām (skat., piem., regulas Roma1 3. pantu), tostarp, tos nesaista Komerclikuma normas.
Jā, krimināltiesībās persona pie atbildības tiek saukta pēc "pases" jeb mītnes zemes principa (Krimināllikuma 4. panta pirmā daļa), taču civiltiesībās šāda principa nav un jebkurš Latvijas Republikas pilsonis vai komersants ir tiesīgs ignorēt Civillikuma normas vai Komerclikumu, ja vien tās nav pavēlošas vai aizliedzošas normas, turklāt vērtējot to spēku telpā un laikā.

Uzņēmēji, tostarp, komersanti ir valsts kases galvenie donori - tieši un pastarpināti, piemēram, caur algām to darbiniekiem. Tieši uzņēmēji kapitālistiskās valstīs ar tirgus ekonomiku rada darba vietas, rada valsts un nacionālā kopprodukta galveno daļu. Turklāt valstij un pašvaldībai ir jāatturas no uzņēmējdarbības, jo tā uzņēmēji tiktu izkonkurēti par viņu pašu iemaksām valsts vai pašvaldības budžetā.
Nesamērīgi represējot Latvijas uzņēmējus, viņu vietu ieņems citu valstu komersanti. Tā, piemēram, jau šobrīd aizvien vairāk preces un pakalpojumi (piem., Spotify, Netflix) tiek pirktas internetā ārvalstīs. Šī tendence aizvien pieaugs - jau šobrīd vien mājaslapas valoda bieži vien ir noteicošais faktors, piemēram, norēķina konta atvēršanai, apdrošināšanas polises iegādei. Šī tendence nākotnē vien pieaugs. Tāpēc plānotais slogs uzņēmējdarbībai ir jāsaskaņo ar attīstīto valstu praksi, jo bizness ir ārkārtīgi mobils. Uzņēmēji var ļoti ātri pārcelties uz citu valsti ar labāku biznesa vidi. Atpakaļ tos atgriezt būs visai grūti.
Un otrādi, paši uzņēmēji vēlas likumus, kuri izslēgs no viņu vidus "melnās avis".
Nodokļi ir mūsu visu "kopkaltls" - tas ir adekvāti jāuzpilda, un to nedrīkst ne izšļakstīt, ne arī ļaut kādam, kam tas nepienākas, no tā baroties.
Taču starp uzņēmuma vai komersanta patiesā labuma guvēja noskaidrošanu un nodokļu nemaksāšanu nav tiešas sakarības. Turklāt vairākiem uzņēmumiem patiesā labuma guvēja nemaz nav vai tas nav objektīvi noskaidrojams (kooperatīvās sabiedrības, publiskas akciju sabiedrības, iepriekš norādīto personu dibinātie komersanti), vai arī komersanta valdei nav un nevar būt zināmas.
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties