Jau ilgstoši kā viens no lielākajiem starptautiskā komerciālā šķīrējtiesas procesa trūkumiem tiek norādītas augstās procesa izmaksas un procesa ilgums.1 Pēdējo gadu laikā šķīrējtiesu institūcijas ir pievērsušas īpašu uzmanību minētās problēmas risināšanai, savos reglamentos ietverot tā dēvētās paātrinātās procedūras, kas pamatā tiek piemērotas strīdos ar salīdzinoši nelielu strīdus summu.
Kā norādīts juridiskajā literatūrā, paātrinātais strīdu izšķiršanas process nav nekas jauns un šāda veida procesi bija zināmi, piemēram, jau 12. un 16. gadsimtā Venēcijā, kad nolēmumi šķīrējtiesas lietās tika pieņemti ļoti īsos termiņos.2 Tomēr pašlaik, kad starptautiskā komerciālā šķīrējtiesas procesa kontekstā kā viens no vadošajiem ir nostiprinājies un attīstījies pušu autonomijas princips, atgriešanās pie kādreizējām vērtībām pusēm var likties pat nedaudz biedējoša, jo līdz ar paātrināto procedūru ieviešanu šķīrējtiesu reglamentos tiek ierobežots gan šādā procesā iesniedzamo pierādījumu un citu dokumentu apjoms, gan arī ieceļamo šķīrējtiesnešu skaits.
Šķīrējtiesnešu skaita noteikšana paātrinātajā procedūrā
2017. gada 1. martā stājās spēkā Starptautiskās tirdzniecības kameras (International Chamber of Commerce, turpmāk – ICC) šķīrējtiesas reglamenta jaunā redakcija,3 ar kuru ICC šķīrējtiesas reglamentā tika ieviesta arī paātrinātā procedūra, kas piemērojama strīdiem, kuru summa nepārsniedz 2 000 000 USD (aptuveni 1 770 000 eiro) vai par kuru skatīšanu šādā procedūrā ir vienojušās puses. Atbilstoši ICC šķīrējtiesas reglamenta 30. punkta pirmajai daļai puses, vienojoties šķīrējtiesas procesam piemērot ICC šķīrējtiesas reglamentu, atzīst, ka ICC šķīrējtiesas reglamenta 30. punkts un ICC šķīrējtiesas reglamentā ietvertie paātrinātās procedūras noteikumi (ICC šķīrējtiesas reglamenta 6. pielikums) prevalē pār jebkuru pušu starpā noslēgtā šķīrējtiesas līgumā ietvertu pretēju noteikumu. Minētais tiek atkārtoti uzsvērts arī ICC šķīrējtiesas paātrinātā procesa noteikumu 2. punkta pirmajā daļā, kas noteic, ka ICC šķīrējtiesa, neraugoties uz jebkuru šķīrējtiesas līgumā ietvertu pretēju noteikumu, lietā, kas skatāma paātrinātajā procedūrā, var nozīmēt vienu šķīrējtiesnesi. Būtiski gan ņemt vērā, ka pretēji ICC šķīrējtiesas reglamenta 6. punkta pirmajā daļā ietvertajam pamatprincipam (saskaņā ar kuru šķīrējtiesas procesam, ja puses nav vienojušās par pretējo, tiek piemērota tā ICC šķīrējtiesas reglamenta redakcija, kas ir spēkā procesa uzsākšanas brīdī) attiecībā uz paātrinātās procedūras noteikumiem ICC šķīrējtiesas reglamenta 30. punkta trešās daļas a) apakšpunkts paredz izņēmumu, nosakot, ka paātrinātās procedūras noteikumi nav automātiski piemērojami tiem šķīrējtiesas līgumiem, kas noslēgti pirms šo noteikumu spēkā stāšanās, tas ir, pirms 2017. gada 1. marta. Minēto izņēmumu pamato apstāklis, ka ICC šķīrējtiesa ir atzinusi, ka paātrinātās procedūras noteikumu ieviešana tik būtiski groza ICC šķīrējtiesas reglamentu, ka pusēm tomēr jāļauj ar minēto regulējumu iepazīties, pirms tās nolemj vienoties par strīdu nodošanu ICC šķīrējtiesai.4
Šādu izņēmumu nesatur Singapūras Starptautiskā šķīrējtiesas centra (Singapore International Arbitration Centre, turpmāk – SIAC) 2016. gada reglaments,5 kas stājās spēkā 2016. gada 1. augustā un kurā nedaudz labotā veidā ir ietverta ar SIAC 2010. gada reglamentu jau ieviestā paātrinātā procedūra. Minētā reglamenta 5.1. punkta pirmā daļa paredz, ka puse var iesniegt pieteikumu par šķīrējtiesas procesa norisi atbilstoši paātrinātajai procedūrai, ja kopējā strīdus summa nepārsniedz 6 000 000 SGD (aptuveni 3 900 000 eiro) vai ja puses tā vienojušās, kā arī ja pastāv ārkārtēja steidzamība. Gadījumā, ja SIAC atzīst, ka strīds ir skatāms paātrinātajā procedūrā, saskaņā ar SIAC reglamenta 5.2. punkta b) apakšpunktu lieta ir nododama skatīšanai vienam šķīrējtiesnesim, ja vien SIAC šķīrējtiesas prezidents nenosaka citādi. Atbilstoši SIAC reglamenta 5.3. punktam puses, piekrītot strīda izšķiršanai saskaņā ar SIAC reglamentu, vienlaikus piekrīt, ka gadījumos, kad strīdi izšķirami saskaņā ar paātrināto procedūru, SIAC reglamenta 5.2. punktā paredzētais regulējums ir piemērojams pat tad, ja noslēgtais šķīrējtiesas līgums satur pretējus noteikumus.
Līdzīgi SIAC reglamentam Honkongas Starptautiskās šķīrējtiesas centra (Hong Kong International Arbitratin Centre, turpmāk – HKIAC) šķīrējtiesas 2018.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
