18. Jūnijs 2019 /NR. 24 (1082)
Skaidrojumi. Viedokļi
Trauksmes celšanas likuma piemērošanas teorētiskie un praktiskie aspekti
3
Mg. iur.
Evija Burbecka
 

2019. gada 1. maijā stājās spēkā Trauksmes celšanas likums.1 Tā mērķis ir veicināt, lai sabiedrības interesēs tiek celta trauksme par pārkāpumiem, un nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu izveidi un darbību, kā arī trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību. Likums veidots, to pēc iespējas padarot lietotājam vieglāk saprotamu, bet vienlaikus tajā ietverti daudzi atklātie tiesību jēdzieni, kas būs ne tikai nopietns pārbaudījums jebkuram tiesību piemērotājam, bet arī pārbaudījums tam, vai Trauksmes celšanas likuma īpašās prasības un aizsardzības garantijas veicinās, ka tiek vērsta uzmanība uz patiešām būtiskiem pārkāpumiem, un kompetentās institūcijas reaģēs atbilstoši.

Trauksmes cēlēja ziņojuma mērķis ir novērst pārkāpumu, veicināt tiesiskumu un noteiktu neatbilstību izskaušanu organizācijā, valstī un sabiedrībā. Tikai rūpīgas un atbildīgas trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanas rezultātā tiks veicināta sabiedriskā doma, ka trauksmes celšana ir demokrātiski atbildīga rīcība, motivējot un iedrošinot labā ticībā celt trauksmi par pārkāpumiem, kas var kaitēt sabiedrības interesēm.

Trauksmes celšana ir kā savlaicīgs signāls, lai novērstu kaitējumu, kā arī lai atklātu pārkāpumu, kas varētu palikt nepamanīts.2

Arī tiesu praksē atzīts, ka ziņošana par pārkāpumiem ir vērsta uz visas sabiedrības būtiskas intereses – tiesiskuma nodrošināšanas – aizsardzību, jo, lai pārkāpumi vai noziedzīgi nodarījumi nenotiktu, ir vajadzīgas personas, kuras atklāj un ar faktiem pamato, ka ir noticis tiesību pārkāpums.3

Latvijā ir stājies spēkā jauns normatīvais akts, taču ir izstrādāta arī jauna Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (turpmāk – direktīvas projekts). 2018. gada aprīlī Eiropas Komisija publicēja pirmo direktīvas projektu,4 bet 2019. gada 16. aprīlī Eiropas Parlaments direktīvas projektu pieņēma.5 Direktīvas mērķis ir stiprināt Eiropas Savienības tiesību aktu un politiku izpildi konkrētās jomās, nosakot kopīgus minimālos standartus, kas paredz augstu aizsardzības līmeni tām personām, kuras ziņo par pārkāpumiem.6 Pēc direktīvas projekta apstiprināšanas un stāšanās spēkā visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, arī Latvijai, tiks doti divi gadi tās transponēšanai nacionālajos normatīvajos aktos. Vienlaikus jānorāda, ka jau tagad Trauksmes celšanas likumā ietvertais regulējums lielā daļā būtisku aspektu ir saskanīgs ar direktīvas projektu.

Trauksmes celšanas likuma izstrādē tika vērtēts citu valstu līdzīgs tiesiskais regulējums un tā piemērošanas pieredze, it īpaši ASV, Nīderlandē, Francijā, Īrijā un Lielbritānijā.7

 

Trauksmes cēlējs

Iesniegumu likuma mērķis ir veicināt privātpersonas līdzdalību valsts pārvaldē. Iesniegums var būt gan sūdzība, gan priekšlikums, gan lūgums, un tas var attiekties gan uz personiskajām, gan sabiedriskajām interesēm,8 savukārt trauksme tiek celta par darba vidē novērotu sabiedrības interešu apdraudējumu. Trauksmes celšanas mērķis nav saņemt atbildi pēc būtības, bet gan raksturo personas tiesības informēt par darba vidē novērotu iespējamu pārkāpumu un saņemt aizsardzību pret tās tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu, ja celtās trauksmes dēļ tāds rodas.

Trauksme tiek celta, ja noticis kāds sabiedriski nozīmīgs pārkāpums un tā dēļ var tikt apdraudēta vai ir apdraudēta kāda sabiedrības daļa. Tādēļ ziņošana tikai par personīgu interešu aizskārumu nav uzskatāma par trauksmes celšanu. Lai veicinātu izpratni par trauksmes celšanas būtību, likuma 3. panta pirmajā daļā ir norādīti pārkāpumi, par kuriem var celt trauksmi, taču jāņem vērā, ka šis uzskaitījums nav pilnīgs.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
?
18. Jūnijs 2019 / 15:49
0
ATBILDĒT
Vai likums attiecās uz likumu?
Anna
17. Jūnijs 2019 / 16:07
0
ATBILDĒT
Vai likums attiecas arī uz uzņēmējiem?
Zinātājs > Anna
17. Jūnijs 2019 / 17:40
0
ATBILDĒT
Rakstā ir labi izskaidrots, kas un uz ko attiecas.
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties