Reiz nokļūt ANO galvenajā ēkā un pavērot šīs pasaules organizācijas darbību klātienē, noskaidrot, kā tiek pieņemti saistoši lēmumi un vai tie spēj ietekmēt dzīvi dažādās pasaules valstīs. Bija tāda cerība – varbūt reiz Ņujorkā.

Šogad jūnijā tāda izdevība patiešām radās. Bija iespēja vērot ANO Drošības padomes vēlēšanas, iepazīties ar Latvijas pārstāvniecības un citu ANO struktūru darbu, noskaidrot, pēc kādiem principiem un kādas pasaules aktualitātes tiek iekļautas šīs organizācijas darba kārtībā.

Ņemot vērā mūsu vēsturi, jau pats fakts, ka Latvija ir starp 193 šīs organizācijas dalībvalstīm un ka pie ANO galvenās ēkas Ņujorkā plīvo arī Latvijas karogs, ir apbrīnas vērts. Tāpat Latvijas karogs redzams 333 East 50th Street, New York, kur atrodas Latvijas pārstāvniecība. Neatkarību atguvusī Latvija iestājās ANO 1991. gada 17. septembrī, trīs mēnešus pirms PSRS sabrukuma. ANO kā starptautiska organizācija tika nodibināta tūlīt pēc Otrā pasaules kara cēlu mērķu vārdā – lai stabilizētu starptautiskās attiecības un nodrošinātu mieru pasaulē. Organizācijas statūtos izvirzīti augsti ideāli: atbrīvot nākamās paaudzes no kara posta, dzīvot kopā mierā kā labiem kaimiņiem, veidot draudzīgas attiecības starp valstīm.

Kā dzima ideja par ANO? 1941. gada augustā ASV prezidents Franklins Rūzvelts un Lielbritānijas premjerministrs Vinstons Čērčils tikās uz kuģa Atlantijas okeānā, pieņēma Atlantijas statūtus (Atlantic Charter) un domāja, kā mainīt pastāvošo kārtību pasaulē. 1945. gada jūnijā Sanfrancisko konferencē 50 valstis vienbalsīgi pieņēma ANO statūtus. Savukārt 1945. gada oktobrī, kad lielākā daļa dalībvalstu bija parakstījušas un oficiāli atzinušas statūtus, ANO sāka darboties kā starptautiska organizācija. Nosaukumu organizācijai United Nations esot ieteicis F. Rūzvelts. Savukārt zemesgabalu Ņujorkā, kur tagad atrodas ANO ēka, par astoņiem miljoniem dolāru nopirka Rokfellers. Līdz ar to diskusijas, kurā valstī un kurā pilsētā varētu atrasties ANO, vairs nenotika.

Mūsdienu ANO raksturīga iezīme ir milzīgā dokumentu aprite, lēnais lēmumu izstrādes un saskaņošanas process. Organizācija asociējas ar grandiozu un smagnēju mašinēriju. Bet acīmredzot citādi nav iespējams vienoties turpat divsimt pasaules valstu organizācijā un nonākt līdz lēmumiem ANO un tās aģentūrās jautājumos, kas skar drošību, miera uzturēšanu, ekonomisko attīstību, cilvēktiesības, nabadzības mazināšanu, izglītību.

Vērojamas pazīmes, ka turpmāk ANO centīsies vairāk rūpēties par organizācijas ietekmes nostiprināšanos. ANO Drošības padome izstrādās juridiski saistošus dokumentus un nodrošinās to piemērojamību valstu valdībām. Piemēram, ANO Drošības padomes rezolūcijās noteiktās sankcijas būs saistošas un tieši piemērojamas arī Latvijā un tiks publicētas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" saskaņā ar pieņemtajiem grozījumiem Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Reiz ANO Ņujorkā piecas lielvalstis nolēma, ka tām būs galvenā teikšana. Tās ir ANO Drošības padomes piecas pastāvīgās locekles ar veto tiesībām: ASV, Lielbritānija, Francija, Krievija un Ķīna. Ik pa laikam izvirzās jautājums par Drošības padomes reformēšanu: ierobežot veto tiesības un palielināt dalībvalstu skaitu. Drošības padomē nav Austrālijas, nevienas Latīņamerikas un Āfrikas valsts. Tomēr, ņemot vērā Drošības padomē pārstāvēto lielvalstu nevēlēšanos mazināt savu ietekmi, iecerētās reformas paliek neīstenotas.

ANO statūtu ievadā pausta stingra apņēmība nekad vairs nepieļaut pasaules karu, kas divas reizes cilvēcei radījis neizsakāmas ciešanas. Pastāv cerība, ka tas tik tiešām vairs neatkārtosies, pateicoties arī ANO. Apstākļos, kad pasaules valstu līderi, ieskaitot visietekmīgākos, regulāri tiekas ANO Ģenerālajā asamblejā, liekas neiespējami, ka kaut kas tāds varētu notikt vēlreiz. Šai sakarībā vien ANO dibināšana un pastāvēšana jau ir sevi attaisnojusi.

Lai stiprinātu ANO ietekmi un autoritāti pasaulē, tiek uzskatīts, ka kardināli jāmaina ANO statūti, kas ir organizācijas konstitūcija. ANO loma mūsdienu pasaulē noteikti varētu būt daudz ietekmīgāka. Bet labāks modelis pasaules valstu pārstāvībai līdz šim nav izdomāts un nepastāv. Nav alternatīva un cita pasaules līderu un valstu pārstāvju tikšanās foruma, kur rast vienošanos.

Tāpēc jācer, ka reiz ANO Ņujorkā iegūs otro elpu un ieņems tik nozīmīgu lomu mūsdienu pasaulē, kādu tai paredzēja un novēlēja dibinātāji saskaņā ar izvirzītajiem ideāliem.