Tehnoloģiju attīstības un tās ietekmes jautājums kļūst arvien aktuālāks. Nenoliedzami, tehnoloģijām ir daudzas priekšrocības – tās ļauj ātrāk un vienkāršāk veikt dažādas darbības, kas paliek arvien sarežģītākas, tādējādi atvieglojot darbu vai ikdienas darbības. Ir tehnoloģijas, kas ir neitrālas, proti, tās tiek saistītas tikai ar pozitīviem ieguvumiem un nerada diskusijas, kā, piemēram, navigācija, bet ir tādas, kas ir tik spēcīgas un rada tādu ietekmi, ka, izmantotas ļaunprātīgi, var apdraudēt cilvēces vērtības, kā cilvēktiesības un demokrātiju. Šajā otrajā kategorijā ir datu iegūšanas un analīzes mehānismi, rīki, kas ļauj mērķēt informāciju uz noteiktu auditoriju, kā arī tehnoloģijas, kas var izdarīt darbu, ko šobrīd veic cilvēks, neatkarīgi no attiecīgās profesijas kvalifikācijas prasībām un prestiža sabiedrībā.

Noteikti katrs būs dzirdējis satraucošās ziņas par to, ka tehnoloģijas var atņemt ne tikai mazkvalificētā darbaspēka darbu, bet arī tavu (jurista) darbu, kā arī par Cambridge Analytica skandālu, par ko Netflix jūlija beigās iznāca dokumentālā filma, un ASV prezidenta vēlēšanu un Brexit balsojuma ietekmēšanu. Tās ir patiesi satraucošas ziņas, kas izraisa pretestību tehnoloģijām, pozicionē tās kā kaut ko bīstamu un nevēlamu un rosina ierobežojumu noteikšanu, tehnoloģiju attīstības apturēšanu u.tml.

Šajā satraukumā maz tiek runāts par to, kā tehnoloģijas varētu tikt izmantotas, lai tās nekaitētu cilvēces vērtībām, bet tās tikai stiprinātu. Tomēr ir piemēri, kas parāda, ka tehnoloģijas var būt noderīgas demokrātijas stiprināšanai – tās var palīdzēt atlasīt un kategorizēt informāciju, nodrošināt komunikācijas kanālus starp vēlētājiem un deputātiem, kā arī stiprināt sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā vai pilsoniskās aktivitātēs.

Ir aplikācijas, kas apkopo un sistematizē datus par politiskajām partijām un to mērķiem, ar dažu jautājumu palīdzību ļaujot interesentiem atrast saviem uzskatiem atbilstošākos pārstāvjus, par ko balsot. Šādu aplikāciju "politiskais tinderis" žurnāls "Ir" bija izveidojis arī Latvijā uz pēdējām Saeimas vēlēšanām. Ir arī projekti, kuru mērķis ir nodrošināt brīvu piekļuvi informācijai, kas nepieciešama sabiedrībai svarīgu jautājumu aktualizēšanai un risināšanai, kā, piemēram, Open Knowledge Foundation īstenotie projekti. Tāpat ir vairākas aplikācijas, kas ļauj sekot līdzi parlamenta pieņemtajiem lēmumiem, izteikt par tiem viedokli vai aktualizēt sev svarīgus jautājumus. Piemēram, Votespotter ASV ļauj sekot līdzi sava kongresmeņa balsojumiem un atzīmēt tiem savu vērtējumu. Tāpat ir daudz piemēru, kur ar aplikāciju palīdzību iespējams raidīt signālus valdībai vai parlamentam par noteiktu jautājumu aktualitāti. Latvijā to ilustrē ManaBalss.lv piemērs.

Interesants ir arī Honkongas protestu piemērs, kuros iesaistījušies divi miljoni iedzīvotāju. Tieši ar aplikāciju palīdzību tiek organizēti protesti, ar balsojumu izlemjot par turpmākajām aktivitātēm. Tāpat šajās aplikācijās tiek nodrošināta aktuālās informācijas apmaiņa. Galvenais iemesls šādu aplikāciju izmantošanai ir pasargāt protestētājus no valdības. Protestiem nav viena līdera, pret ko varētu vērsties policija, jo lēmumi tiek pieņemti kolektīvi, kā arī aplikāciju izmantošana dod iespējas dalībniekiem slēpt savas identitātes.

Tehnoloģijas ir ļoti spēcīgas, un tās paver vairāk iespēju nekā jebkad agrāk. Taču jautājums ir par to, kas un kā tās izmanto. Ir daudz negatīvu piemēru, kas parāda, ka tehnoloģijas var izmantot savtīgu mērķu sasniegšanai. Tomēr šiem negatīvajiem piemēriem nevajadzētu ietekmēt attieksmi pret tehnoloģijām vispār. Ar tehnoloģijām ir tieši tāpat kā teicienā, kas prot ārstēt, zina arī, kā var kaitēt – tās ir ļoti noderīgas un vērtīgas, un ir jākoncentrējas uz to izmantošanu cēlu mērķu sasniegšanai.