6. Augusts 2019 /NR. 31 (1089)
Skaidrojumi. Viedokļi
Būvniecības digitalizācija – tās nozīme un svarīgākie jēdzieni
Mg. iur.
Viviāna Zvidriņa
Juriste ZAB "Skrastiņš un Dzenis" (Būvniecības industrijas Digitalizācijas asociācijas biedrs) 

Būvniecības industrija ir lielu pārmaiņu priekšā, kas prasa jaunas iemaņas un zināšanas visiem būvniecības procesa dalībniekiem. Pozitīva tendence vērojama publiskajā sektorā, plānojot ieviest būves informācijas modelēšanu (turpmāk arī – BIM) kā obligātu prasību publiskos iepirkumos, izstrādājot līgumu tipveida formas, kā arī dodot zaļo gaismu BIM pilotprojektiem. Tādēļ šajā rakstā sniegts ieskats būves informācijas modelēšanas un īstenošanas plāna, kā arī pasūtītāja informācijas prasību jēdzienos, veicinot izpratni gan par BIM procesu, gan tā izmantošanas ieguvumiem un būvniecības digitalizācijas sniegtajām iespējām.

Strauji attīstoties informācijas tehnoloģijām, būvniecības industrija nav iedomājama bez tās digitalizācijas, jaunu rīku ieviešanas un papildu zināšanu apgūšanas. Pārmaiņas nepieciešamas gan izglītības jomā, sagatavojot jaunus būvniecības speciālistus, gan tiesiskajā ietvarā. Valdības un publiskā iepirkuma veicēji Eiropā un pasaulē atzīst būves informācijas modelēšanas vērtību kā stratēģisku izmaksu, kvalitātes un politikas mērķu sasniegšanas līdzekli.1 Līdz 2030. gadam valdība plāno ieviest digitālu dokumentu apriti būvniecībā, pilnveidojot Būvniecības informācijas sistēmu, un radīt normatīvo ietvaru BIM ieviešanai projektēšanas un būvniecības procesos.2 Būvniecības digitalizācija ir norādīta kā viena no galvenajām prioritātēm "Latvijas Būvniecības nozares attīstības stratēģijā 2017.–2024. gadam".3 Arī ES Publiskā iepirkuma direktīvas (2014. gads)4 atsauce uz "inovāciju" aicina izmantot BIM publiskajā būvniecības procesā. Paredzēts, ka, sākot ar 2025. gadu, BIM būvniecības procesā būs obligāta prasība publiskos iepirkumos.5

Pētījuma "Lielā BIM skaitīšana" rezultāti par būvniecības nozares digitalizāciju Latvijā rāda, ka galvenie iemesli, kas kavē būvniecības digitalizāciju, ir: esošā darbaspēka kompetences trūkums (17 %); izpratnes trūkums par ieguvumiem (14 %); līdzekļu trūkums (12 %); nepietiekama speciālistu sagatavošana mācību iestādēs (11 %); vienotu valsts standartu trūkums projektēšanai BIM vidē (10 %); uzņēmumu vadības izpratnes trūkums (9 %); vienotu valsts standartu trūkums būves plānošanai (7 %); vienotu valsts standartu trūkums iepirkumiem (7 %) u.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties