No minētās Satversmes normas izriet, ka Ministru kabinetam ir padotas tās valsts iestādes, kuras neveic likumdošanas un tiesas spriešanas funkciju. Savukārt no Satversmes 58. panta gramatiskās konstrukcijas izriet, ka visas valsts iestādes, kuras darbojas izpildvaras jomā, ir padotas Ministru kabinetam un situācija, ka kāda iestāde nav pakļauta Ministru kabinetam, nevar būt. Tomēr pretēji minētajam jau pirmajā Latvijas neatkarības posmā Satversmes sapulce izveidoja Centrālo vēlēšanu komisiju un Centrālo zemes komisiju, kuras nebija padotas Ministru kabinetam.³

Patstāvīgās iestādes ir tādas valsts pārvaldes institūcijas, kuras nav padotas ne Ministru kabinetam, ne kādai citai institūcijai – tām nav augstākas iestādes.⁴ Jēdziens "patstāvīgā iestāde" ir tiesību zinātnē un praksē lietots termins, kas normatīvajos aktos netiek izmantots. Šīs institūcijas tiek dēvētas arī par autonomajām vai neatkarīgajām iestādēm.⁵

Šobrīd Latvijā ir izveidotas septiņas patstāvīgās iestādes: Centrālā vēlēšanu komisija (turpmāk – CVK), Centrālā zemes komisija, Latvijas Banka, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk – FKTK), Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk – NEPLP) un Tiesībsarga birojs.⁶ Lai arī šis uzskaitījums nav ietverts nevienā normatīvajā aktā, tas izriet no katras patstāvīgās iestādes speciālā normatīvā regulējuma.⁷

Nesenā pagātnē juristu aprindās bija plašas diskusijas par patstāvīgo iestāžu atbilstību Satversmei. Tomēr skaidrību šajā jautājumā ieviesa Satversmes tiesas 2006. gada 16. oktobra spriedums lietā Nr. 2006-05-01, kurā Satversmes tiesa izvērtēja Radio un televīzijas likuma 46. panta sestās, septītās, astotās un devītās daļas atbilstību Satversmes 58. un 91. pantam, secinot, ka patstāvīgo iestāžu dibināšanas pieļaujamība izriet no Satversmes 57. un 1. panta.⁸ Minētajā lietā Satversmes tiesa atzina: "Satversmes 1. pants ir tā konstitucionālā norma, kas pilnvaro Saeimu atsevišķos gadījumos, kad citādi nav iespējams nodrošināt pienācīgu pārvaldību, veidot patstāvīgās valsts iestādes. Demokrātiskā tiesiskā valstī atsevišķu valsts pārvaldes iestāžu atbrīvošana no padotības Ministru kabinetam nodrošina pienācīgu pārvaldību tādās pārvaldes jomās, kas saistītas ar citu valsts iestāžu darbības kontroli, cenu stabilitātes nodrošināšanu, kā arī noteiktu brīvību aizsardzību un interešu izlīdzināšanu."⁹

Mūsdienās Satversmes tiesas interpretācija ir ietverta Ministru kabineta iekārtas likuma¹⁰ 2.