I. Ievads

Autors šajā darbā aplūkos pacientu datu aizsardzības tiesisko regulējumu veselības aprūpes nozarē saistībā ar aktuālo problemātiku, kura ir saistīta ar ģimenes tiesībām uz informāciju par savu radinieku, kad radinieks atrodas ārstniecības iestādē. Tēmas aktualitāti autors skaidro ar to, ka šobrīd pēc Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis)¹ (turpmāk – Vispārīgā datu aizsardzības regula) stāšanās spēkā 2018. gada 25. maijā ir radusies ļoti neskaidra situācija saistībā ar tiesībām iegūt informāciju par savu radinieku gadījumos, kad tas atrodas ārstniecības iestādē un ja radinieks skaidri nav devis piekrišanu vai nav varējis dot piekrišanu savu datu nodošanai pacienta radiniekiem.

II. Pacienta tiesības uz datu aizsardzību un tiesiskais regulējums

Pacienta tiesības uz personas datu aizsardzību ir regulētas ar speciālo normatīvo aktu medicīnas tiesību jomā – Pacientu tiesību likumu.² Šā likuma 10. pantā ir noteikts, ka informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu pacientu, ir aizsargājama saskaņā ar fizisko personu datu aizsardzību regulējošajiem normatīvajiem aktiem un šī informācija nav izpaužama arī pēc personas nāves.³ Informāciju par pacientu drīkst izpaust tikai ar viņa rakstveida piekrišanu vai gadījumos, kas noteikti šajā likumā.