Šogad Latvijas penitenciārajai jeb ar brīvības atņemšanas sodu saistītajai sistēmai aprit 100 gadi. 1919. gada 8. jūlijā ar Tieslietu ministrijas lēmumu tika dibināta Galvenā cietumu valde, tagadējā Ieslodzījuma vietu pārvalde. Neilgi pēc dibināšanas Galvenās cietumu valdes rīcībā bija 19 cietumi, kuros atradās 1861 ieslodzītais. Visu padomju okupācijas periodu, kā arī pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas cietumi Latvijā atradās Iekšlietu ministrijas pakļautībā. 1997. gadā tika izveidota pārejas īstenošanas komisija, un 2000. gada 1. janvārī ieslodzījuma vietu sistēma atgriezās Tieslietu ministrijas pārraudzībā. Šobrīd Latvijā darbojas piecu tipu ieslodzījuma vietu veidi: izmeklēšanas cietumi, slēgtie cietumi, daļēji slēgtie cietumi, audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem un atklātā cietuma nodaļas.
Kopš 2013. gada 18. jūlija Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece ir Ilona Spure, kas ar ieslodzījuma vietu jautājumiem strādā kopš 1994. gada un par darba pienākumu priekšzīmīgu un pašaizliedzīgu pildīšanu apbalvota 32 reizes. 2017. gada 16. maijā viņai piešķirta ģenerāļa speciālā dienesta pakāpe. Ieslodzījuma vietu sistēmas apaļās jubilejas noskaņās žurnāls "Jurista Vārds" devās pie I. Spures, lai gūtu priekšstatu par šobrīd aktuālajiem problēmjautājumiem Latvijas penitenciārajā sistēmā.
IESLODZĪJUMA VIETAS LATVIJĀ
Izmeklēšanas cietumi
Slēgtie cietumi
Daļēji slēgtie cietumi
Audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem
Atklātā cietuma nodaļas
Avots: Ieslodzījuma vietu pārvalde |
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.