Nozares tiesībpolitikas veidotāja novērtējums

Tieslietu ministrija

2018. gada 1. martā noslēdzās tiesu teritoriālā reforma, ko, balstoties uz Tieslietu padomes lēmumu, īstenoja Tieslietu ministrija sadarbībā ar Tiesu administrāciju un tiesu priekšsēdētājiem. Reforma paredzēja tiesu un to sastāvā esošo zemesgrāmatu nodaļu reformu organizatoriskā līmenī, apvienojot to teritorijas un izveidojot vienu lielu tiesu, vienlaikus nodrošinot tiesas darbību visās līdzšinējās tiesu atrašanās vietās.

Reforma tika īstenota, vadoties pēc Eiropas Komisijas tiesu darba efektivitātei (CEPEJ) 2013. gada 21. jūnija Vadlīnijām tiesu karšu izveidošanai, kā arī sekojot Baltijas valstu un citu Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzei. Par reformas virsmērķiem tika izvirzīti:

1) tiesu darbības efektivitātes paaugstināšana, paredzot, ka tiks novērsta nevienmērīga tiesu noslodze,

2) nodrošināta lietu sadales nejaušība, vienlaikus nodrošinot tiesnešu specializāciju, samazināti tiesvedības termiņi,

3) paaugstināta tiesas spriešanas kvalitāte, tostarp veicinot tiesu prakses vienveidību un paredzamību,

4) optimizēti tiesu resursi.

Lai novērtētu tiesu darbības teritorijas reformas ietekmi uz tiesu darba rādītājiem, optimāli nepieciešami vismaz trīs gadi. Tajā pašā laikā, sekojot līdzi tiesu darbības efektivitātes rādītājiem, jau šobrīd ir izdarāms secinājums par vairāku ar reformu izvirzīto mērķu sasniegšanu.

Pirmkārt, līdz ar tiesnešu skaita palielinājumu ir nodrošināta tiesnešu specializācija un nejaušības principa vienlaicīga ievērošana lietu sadalē. Mazināti riski, ka atstatīšanas vai noraidīšanas gadījumā tiek ierobežots nejaušības princips lietas sadalē.