I. Piespiedu nomas tiesiskās attiecības

Senāts ir risinājis dažādus tiesību jautājumus par piespiedu nomas tiesiskajām attiecībām, kas pastāv starp zemes īpašnieku un ēkas, kura uzbūvēta uz šīs zemes, īpašnieku. Saistībā ar to Senāts ir atbildējis uz vairākiem tiesību jautājumiem.

1. Vai zemes īpašnieks var prasīt ēkas īpašniekam samaksāt pievienotās vērtības nodokli (turpmāk – PVN), ja zemes īpašnieks ir PVN maksātājs?³

2. Vai gadījumos, kad zemes īpašnieks kā komersants un kā iznomātājs piedalās piespiedu nomas tiesiskajās attiecībās, ir piemērojams Komerclikuma 406. pantā paredzētais trīs gadu noilgums?⁴

3. Vai valsts piederošās zemes piespiedu nomas attiecībās, kur ar tiesību normām noteikts pienākums maksāt PVN, aprēķinot PVN valsts zemes nomas darījumam, ir pamats izdevumus par nekustamā īpašuma nodokļa samaksu ietvert ar PVN apliekamajā vērtībā?⁵

4. Vai zemes īpašnieks ir tiesīgs prasīt nomas maksu no ēkas īpašnieka piespiedu nomas attiecībās, ja zemes īpašnieks ierobežojis ēkas īpašnieku, neatļaujot tam lietot daļu no ēkai funkcionāli nepieciešamās zemes platības?⁶

5. Kurš ir atbildīgs par zemes piespiedu nomas jautājuma risināšanu, ja zemes īpašnieks cēlis prasību pēc tam, kad dzīvojamās mājas īpašnieks ir pārņēmis pārvaldīšanas tiesības no pašvaldības, un dzīvojamo māju pārvalda mājas īpašnieku nolīgts pārvaldnieks?⁷

Attiecībā uz zemes īpašnieka tiesībām prasīt PVN Senāts atzina, ka, ja dzīvojamai ēkai funkcionāli nepieciešamās zemes īpašniekam uz likuma pamata nav prasījuma tiesību par PVN samaksu, viņam nav tiesību prasīt lielāku nomas maksu, nekā tieši noteikts likumā.⁸

Noilguma jautājumā Senāts norādīja, ka Komerclikuma⁹ 406.