10. Decembris 2019 /NR. 49 (1107)
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesnešu apspriedes noslēpums
12
Dr. iur.
Jānis Neimanis
Satversmes tiesas tiesnesis 

Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments 2019. gada 20. jūnija spriedumā lietā Nr. SKK-125/2019 atzina, ka par tiesas apspriedes noslēpuma pārkāpumu atzīstams gadījums, kad saīsinātā nolēmuma noraksts tiek izsniegts tūlīt pēc saīsinātā sprieduma pasludināšanas un to izgatavojusi persona, kas nav tiesas sastāvā.1 Raksts tiek veltīts šā nolēmuma kritikai.

1. Apspriede lietas izspriešanā

Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 82. pantu tiesu Latvijā spriež rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un Augstākā tiesa, bet kara vai izņēmuma stāvokļa gadījumā – arī kara tiesas. Tiesa spriež tiesu, ievērojot principu ne eat iudex ex officio, t.i., tiesa pati neuzsāk un neizspriež lietu, bet tiesas spriešanas pamatā ir attiecīgs pieteikums, prasības pieteikums vai apsūdzība.

Ja vien pastāv visi priekšnoteikumi tiesvedības procesuālai pieļaujamībai un nav tiesisku šķēršļu tiesvedībai, tiesai ir pienākums izlemt pieteikumu, prasības pieteikumu vai apsūdzību un izspriest lietu. Tiesai jāizspriež pieteikums pilnīgi. No visaptverošas tiesību aizsardzības garantijas izriet, ka tiesā iesniegts un pieņemts prasījums vai celta apsūdzība nedrīkst palikt neizspriesta.

Lietas izspriešanai noturama tiesnešu apspriede.

Apspriede ir veids, kādā tiesas sastāvā ietilpstošie tiesneši iztirzā visus nolēmuma taisīšanai būtiskos aspektus, izsaka argumentus, diskutē, apmainās savām domām tik ilgi, līdz lēmuma pieņemšanai nekas jauns un būtisks no tiesnešu puses vairs netiek izvirzīts, tiesneši ir gatavi pieņemt lēmumu lietā un atliek vienīgi balsot par nolēmumu.

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
12 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Normunds Šlitke
12. Decembris 2019 / 12:34
8
ATBILDĒT
Senāts, tostarp, Disciplinārtiesa (DT-3/2015) ir vairakkārt norādījuši, ka tiesa nosakot apspriedes termiņu krimināllietā ar to sev vienlaikus "sasien rokas": “[..] apsvērumi, ka apspriede faktiski var beigties ātrāk, kā paziņotais sprieduma pasludināšanas datums, šajā gadījumā nav ņemami vērā, jo šāds apstāklis nav objektīvi pārbaudāms. Ja likumdevējs ir izšķīries noteikt ierobežojumus tiesas darbībām apspriedes laikā, tad, kā tas norādīts minētajos Augstākās tiesas lēmumos, lietas dalībnieks var paļauties uz šo normu ievērošanu atbilstoši pašas tiesas noteiktajam un tādējādi uz lietas izskatīšanu objektīvā tiesā un procesuālo pilnvaru līdzvērtību. Pretējā gadījumā lietas dalībnieka paļāvība var tikt apdraudēta, savukārt kontrole pār to – ierobežota vai neiespējama.”
Lielāko daļu lietu tiesnesis skata vienpersoniski. Tātad arī apspriežu istabā jeb apspriedē tiesnesis ir viens pats. Visnotaļ atbalstu viedokli, ka pabeidzot apspriedi ātrāk kā paredzēts, tiesnesim būtu jādod tiesības pievērsties citiem darbiem. Ir diezgan muļķīgi kļūdīties prognozēs - nosakot apspriedes laiku par mazu, tiesa nonāks neapskaužamā situācijā. Nosakot par garu, tiesnesis vai pat viss tiesas sastāvs būs spiests pavadīt atlikušo laiku dīkstāvē. Tikai šobrīd tam nav atbilstoša mehānisma likumā, jo nav iespējams lietas dalībniekiem paziņot, ka apspriede ir noslēgusies ar atceļamu vai neatceļamu balsojumu.
Līdz šim tiesu praksē tika skatīti vien gadījumi, kuros tiesa "aizgāja apspriedē" uz vairākām dienām, visu instanču tiesām visos gadījumos atzīstot, ka starplaikā apspriedes dalībnieki nav tiesīgi taisīt nolēmumus citās lietās vai darīt jebko citu, kas nav saistīts ar atpūtu (skat. DT-3/2015). Šī lieta atšķiras tikai ar to, ka apspriede tika noteikta uz ~20 minūtēm, nevis, piemēram, 7 dienām. Tāpēc Senāta spriedums ir viennozīmīgi pareizs - apspriedes ilgumam nav nozīmes, jo šobrīd nav tiesiska mehānisma kā paziņot lietas dalībniekiem par to, ka apspriede ir beigusies ar "balsojumu" (vai kā tā tiek atsākta, jo tiesnesis ir pārdomājis).
Uzskatu, ka tiesnesim (tiesas sastāvam) būtu jādod tiesības pieņemt atsevišķu procesuālo lēmumu par apspriedes pabeigšanu, tā atgūstot tiesības darīt citus darbus. Tai pat laikā kategoriski iebilstu viedoklim, ka tiesa pēc šāda balsojuma var pārdomāt un savu "balsojumu" atcelt. Te gan būtu jāpadomā par tehniskajiem līdzekļiem, ar kādiem nolēmuma rezolutīvā daļa tiek fiksēta, kas atrisinātu jautājumu par tiesas lēmuma nemainīgumu pat gadījumos, ja pēc tam (līdz nolēmuma pasludināšanai) mainās tiesas sastāvs (vai tiesnesis cilvēcīgi pārdomā, ienākot tiesas zālē un ieraugot uz pasludināšanu atnākušas personas un viņu attieksmi - ir apnicis "raudināt" uz sprieduma pasludināšanu atnākušos klientus).
Dace Milberga > Normunds Šlitke
12. Decembris 2019 / 14:32
4
ATBILDĒT
Par šo "Uzskatu, ka tiesnesim (tiesas sastāvam) būtu jādod tiesības pieņemt atsevišķu procesuālo lēmumu par apspriedes pabeigšanu, tā atgūstot tiesības darīt citus darbus." sliecos Jums piekrist, vien varbūt tas varētu būt nevis procesuāls lēmums, bet gan tiesas apspriedes protokols, kurā vismaz tiktu fiksets apspriedes uzsākšanas un beigu laiks, neatklājot saturu, kas pašsaprotami rezultējas sprieduma tekstā. Jo nudien nav skaidri pārbaudāms, kad tad apspriede ir beigusies, un tieši tas ļauj rasties kā šaubām, tā liekām diskusijām.
vai dažam nav jau laiks iet paskatīt, vai > Normunds Šlitke
12. Decembris 2019 / 13:52
4
ATBILDĒT
nav nopērkams kārtējais zemesgabals zem daudzdzīvokļu mājas?
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 9
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties