17. Decembris 2019 /NR. 50/51/52 (1108/1109/1110)
Skaidrojumi. Viedokļi
Izmaiņas administratīvā pārkāpuma procesā iestādē
Mg. iur.
Natālija Laveniece-Straupmane
Tieslietu ministrijas Valststiesību departamenta Administratīvo tiesību nodaļas juriste 

Administratīvās atbildības likums (turpmāk – AAL) paredz pārņemt līdz šim labi pazīstamo administratīvā pārkāpuma procesa norises kārtību – procesu veidos trīs stadijas: 1) process iestādē, 2) process tiesā, 3) soda izpilde. Process iestādē iedalāms divos posmos – sākotnējā lēmuma pieņemšana un lēmuma pārsūdzēšana augstākai amatpersonai. Šāda kārtība ir paredzēta arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (turpmāk – LAPK), līdz ar to procesa norises kārtība pēc būtības netiks mainīta. Taču AAL paredz ieviest daudz jauninājumu katrā procesa stadijā. Šajā rakstā tiks analizētas svarīgākās izmaiņas.

Vispārīgie jautājumi

AAL 5. nodaļā, ar kuru sākas administratīvā pārkāpuma procesa regulējums, ir ietverts administratīvā pārkāpuma procesa pamatprincipu uzskaitījums. Par tiesību normām ir uzskatāmi ne tikai konkrēti uzvedības priekšraksti, bet arī tiesību principi. Amatpersonām ir jāņem vērā tiesību principi, iztulkojot rakstītās tiesību normas, un tie ir izmantojami argumentācijā un nolēmumu pamatojumā.1 Turklāt tiesību principa saistošs spēks nav atkarīgs no tā, vai princips ir pozitivizēts (izteikts rakstveidā) vai nav.2 Veicot administratīvā pārkāpuma procesu, amatpersona nevar aprobežoties tikai ar AAL 5. nodaļā ietverto principu uzskaitījumu, jo tas nav izsmeļošs. AAL ir uzskaitīti tikai tie principi, ko likumdevējs ir vēlējies īpaši uzsvērt, taču AAL neminētajiem principiem nebūt nav mazāka nozīme administratīvo pārkāpumu procesā.

Piemēram, viens no tiesību principiem, kas nav pozitivizēts AAL, taču ir viens no svarīgākajiem administratīvo pārkāpumu procesa principiem, ir lietderības princips. Satversmes tiesa, vērtējot lietderības principa nozīmi administratīvo pārkāpumu procesā, ir konstatējusi: "Administratīvās atbildības tiesībās būtisks ir lietderības princips. Tas nozīmē, ka atbildīgajai institūcijai vai amatpersonai ir piešķirta rīcības brīvība, izlemjot, vai tā uzsāks administratīvo lietvedību, kādus procesuālos līdzekļus izmantos un vai administratīvā pārkāpuma lietu noslēgs ar lēmumu par administratīvās atbildības noteikšanu par konkrēto pārkāpumu."3

Lietderības princips ir administratīvā pārkāpuma procesa pamatā – amatpersonai ir jāizdara lietderības apsvērumi jau procesa uzsākšanas stadijā, vērtējot ne tikai administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanas pieļaujamību, bet arī lietderību. Administratīvā pārkāpuma procesam nav obligātuma principa, un AAL paredz, ka administratīvā pārkāpuma procesu var neuzsākt, bet uzsākto procesu var izbeigt jebkurā stadijā, ja administratīvais pārkāpums ir maznozīmīgs (AAL 11. panta pirmā daļa). Tas apliecina likumdevēja gribu neuzlikt par pienākumu amatpersonai sodīt katru, kurš ir izdarījis administratīvo pārkāpumu.4

Amatpersonai ir piešķirta plaša rīcības brīvība arī uzsāktā administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros – amatpersona izvēlas procesa norises lietderīgāko veidu, veicamo procesuālo darbību apjomu utt. Likumā ietvertais regulējums ir strukturēts nodaļās atbilstoši administratīvā pārkāpuma procesa stadijām, un katras stadijas regulējumā ir paredzēts maksimālais instrumentu klāsts, kas ir amatpersonas rīcībā, lai veiktu procesu. Savukārt amatpersonas kompetencē būs izlemt, kādas tieši procesuālās darbības ir nepieciešamas katrā konkrētajā situācijā. AAL anotācijā ir norādīts: "Ņemot vērā katras iestādes darbības specifiku, amatpersonas kompetencē būs izvēlēties tos likumprojektā piedāvātos instrumentus, kas ir nepieciešami un kas atbilst katras lietas specifikai. Piemēram, likumprojekts paredz, ka, sagatavojot lietu izskatīšanai, amatpersona veic šādas darbības: izlemj, vai lietas izskatīšana ir tās kompetencē; veic izmeklēšanas darbības; piemēro procesuālos piespiedu līdzekļus utt. Neapšaubāmi, ka katrai amatpersonai, sagatavojoties lietas izskatīšanai, ir jāpārliecinās, ka tā ir kompetenta attiecīgu lietu izskatīt, taču ne visos gadījumos būs nepieciešams piemērot procesuālos piespiedu līdzekļus."5

Amatpersonas rīcības brīvība ir paredzēta arī tiesību normās, kas attiecas uz procesuālo dokumentu sagatavošanu. Piemēram, AAL minēto lēmumu sastāvdaļu uzskaitījums lielākoties ir atvērts, paredzot, ka amatpersona lēmumā var ietvert arī likumā neminētu informāciju, ja tas ir nepieciešams (skat., piem., AAL 77. panta pirmo daļu, 121. pantu, 123. panta trešo daļu u.c.).

Aplūkojot amatpersonai piešķirtās rīcības brīvības robežas, jāņem vērā cits tiesību princips – tiesiskuma princips, kas paredz, ka amatpersona, augstāka amatpersona un tiesa darbojas normatīvajos aktos noteikto pilnvaru ietvaros un savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim (AAL 28.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties