Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC) izskata administratīvos pārkāpumus dažādās jomās. Šobrīd Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (turpmāk – LAPK) ir noteikts viss regulējums administratīvo pārkāpumu jomā, bet turpmāk administratīvie pārkāpumi un sodi tiks noteikti attiecīgo nozari regulējošajos normatīvajos aktos.

PTAC pa dažādām jautājumu kategorijām ir apkopojis administratīvos pārkāpumus, kas šobrīd ir regulēti LAPK, norādot, kuros normatīvajos aktos un kādā veidā attiecīgie administratīvie pārkāpumi tiks regulēti pēc reformas pabeigšanas. PTAC apkopotajā informācijā ir atspoguļotas jaunas jomas, kuras nonāks PTAC kompetencē pēc reformas pabeigšanas. Informācija PTAC sagatavotajā pārskatā ir norādīta provizoriski, jo vairāku nozaru likumi vēl nav stājušies spēkā.

PTAC apkopotā informācija ir sadalīta divās daļās, atsevišķi izdalot administratīvos pārkāpumus, kas ir PTAC Preču un pakalpojumu uzraudzības departamenta (turpmāk – PPUD) kompetencē. PTAC PPUD kompetencē esošie pārkāpumi ir apkopoti tabulas veidā, kas iekļauta pārskata beigās.

Patērētāju kreditēšanas pakalpojumu joma

LAPK 155.¹⁰ pantā šobrīd ir paredzēta administratīvā atbildība par patērētāju kreditēšanas noteikumu pārkāpšanu. Atbildība par šiem pārkāpumiem turpmāk būs paredzēta Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā (turpmāk – NKAL).

LAPK 155.¹⁰ panta trešajā un ceturtajā daļā paredzēto pārkāpumu atbilstoši NKAL 6. pantam atzīst par profesionālajai rūpībai neatbilstošu komercpraksi, par kuras īstenošanu atbilstoši NKAL 15.² pantam būs paredzēta atbildība. Saskaņā ar to PTAC būs tiesīgs par negodīgu komercpraksi uzlikt komercprakses īstenotājam soda naudu līdz 10 procentiem no tā pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne vairāk kā 100 000 eiro. Soda naudas apmērs būs nosakāms samērīgs ar izdarīto pārkāpumu, ņemot vērā komercprakses īstenotāja veiktos pasākumus pārkāpuma novēršanai un zaudējumu atlīdzināšanai. PTAC, pieņemot lēmumu par soda naudas uzlikšanu un tās apmēru, ņems vērā šādus apstākļus, kā arī izvērtēs, vai pastāv šādi nosacījumi:

1) pieļautā pārkāpuma raksturs un ilgums, pārkāpuma radītā ietekme (zaudējumi patērētājiem), pārkāpuma izdarīšanas apstākļi, pārkāpēja loma pārkāpumā un pārkāpuma apjoms;

2) komercprakses īstenotājs līdz lēmuma pieņemšanas dienai ir atlīdzinājis vai sācis atlīdzināt patērētājiem nodarītos zaudējumus;

3) pārkāpums pārtraukts pēc komercprakses īstenotāja iniciatīvas;

4) komercprakses īstenotājs negodīgas komercprakses aizlieguma pārkāpumu izdarījis atkārtoti pēdējo divu gadu laikā, un tas konstatēts ar uzraudzības iestādes lēmumu vai rakstveida apņemšanos;

5) komercprakses īstenotājs nav izpildījis rakstveida apņemšanos;

6) komercprakses īstenotājs ir kavējis lietas izskatīšanu vai slēpis izdarīto pārkāpumu.