Viena no prezidenta funkcijām atbilstoši Satversmei ir likumdošanas procesa kvalitātes kontrole. Jūs esat Valsts prezidenta amatā jau pusgadu. 2019. gada novembrī jūs nosūtījāt Saeimas priekšsēdētājai un Ministru prezidentam vēstuli saistībā ar budžeta un budžeta likumprojektu pieņemšanas procesu, 23. decembrī pēc 41 deputāta pieprasījuma apturējāt divu likumu publicēšanu.¹ Tomēr pagaidām Saeimai otrreizējai caurlūkošanai vēl nevienu likumu neesat atdevis. Ņemot vērā šajā laikā gūto pieredzi, kā vērtējat likumdošanas procesa kvalitāti Latvijā un vai prezidentam dotās pilnvaras tā kontrolē ir pietiekamas?

Kvalitatīvā ziņā pēdējos pāris gados likumdošanas process Latvijā nav būtiski uzlabojies, arī šajā Saeimā, kur vairāk nekā puse ir jauni deputāti, un tieši tas varbūt ir viens no faktoriem, jo likumdošanas darbs, bez šaubām, prasa zināmu pieredzi.

Ja vēlamies runāt par likumdošanas kvalitāti, tad ir jāaplūko divi aspekti. Pirmā ir formāli juridiskā kvalitāte, tas ir, kā likumi tiek formulēti. Tas, protams, nav vienkārši, jo likumam ir jāatspoguļo jeb vārdos jāietērpj likumdevēja griba, kas ir komplicēta parādība. Jo precīzāk parlaments spēj formulēt šo savu gribu, jo lielāka vara tam ir, tāpēc ka samazinās iespējas likuma piemērotājiem vēlāk šajā likumā "ieinterpretēt" savu gribu.