Vēsturiski vaina kā personas psihiska darbība Latvijas krimināltiesībās ir katra noziedzīga nodarījuma neatņemama sastāvdaļa, un tā tiek iekļauta ikviena Krimināllikuma (turpmāk – KL) sevišķajā daļā paredzēta noziedzīga nodarījuma sastāva pamatpazīmju skaitā.1 Raksta mērķis ir analizēt vainas un vainīguma jēdzienus, kas KL un Kriminālprocesa likumā (turpmāk – KPL) tiek izmantoti saistībā ar jautājumu par to, vai persona ir vai nav izdarījusi KL paredzētu konkrētu noziedzīgu nodarījumu. No šī jautājuma risinājuma ir atkarīgs, uz kādu vainas koncepciju (psiholoģisko jeb vērtējuma) attiecas iepriekšminētie jēdzieni.
Pirkt vai atvērt ar kodu
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Par "Jurista Vārds" | Autoriem | |
| Redakcija | Lietošanas noteikumi | |
| Kontakti | Autortiesības | |
| Reklāma | Grāmatu e-veikals | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Abonēšana | Lapas karte |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
