Pirms vairāk nekā 20 gadiem likumdevējs, izvirzot mērķi dibināt FKTK, kā būtiskākos argumentus šādas institūcijas veidošanai norādīja "tirgus dalībnieku darbības vienkāršošanu", "kopējo izmaksu mazināšanu", "iespēju stabilizēt finanšu un kapitāla tirgus attīstību un aizsargāt to pret iespējamiem satricinājumiem", "pilnvērtīgāk nodrošināt ieguldītāju, noguldītāju un apdrošināto personu interešu aizsardzību".¹

Saskaņā ar 2019. gada 21. novembrī pieņemtajiem grozījumiem likumā "Par Latvijas Banku"² Ministru kabinetam ir deleģēts izstrādāt likumprojektu, kurā jāparedz arī FKTK pievienošana Latvijas Bankai. Noteikts arī, ka minētais likumprojekts ir iesniedzams Saeimā līdz 2020. gada 31. oktobrim.

Tā kā likumprojekts Nr. 1/lp13 "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"" sākotnēji izstrādāts un iesniegts Saeimā, lai precizētu likumu atbilstoši Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumam, tad attiecībā uz šo būtisko grozījumu tā pamatojums nav atrodams anotācijā. Līdz ar to, lai varētu iztulkot šo normu, ir jāiepazīstas ar tās sagatavošanas materiāliem.

13. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 2019. gada 11. septembra sēdes protokolā Nr. 76³ redzams, ka attiecīgo priekšlikumu uz likumprojekta 2. lasījumu sagatavojusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija un tas izstrādāts, pamatojoties uz deputātu ierosinājumiem, nenorādot konkrētus deputātus.