Šobrīd gan Latvijas, gan visas pasaules uzmanības centrā ir Covid-19 un citas aktualitātes atkāpušās otrajā vai pēdējā plānā vai pat aizmirstas pavisam. Viena no tādām tēmām ir tā sauktās Zolitūdes traģēdijas lietas spriedums, kas pēc pasludināšanas šā gada 18. februārī sabiedrībā uzjundīja arī diskusijas par kritiski zemo izmeklēšanas un apsūdzības kvalitāti un nepieciešamām fundamentālām pārmaiņām, bet pēdējos mēnešos publiskajā telpā vairs netiek pat pieminēts. Pilnais spriedums Zolitūdes lietā joprojām tiek gaidīts, taču gaidīt un kavēties nedrīkst ar ko citu – ar sistēmas pārmaiņām, jo turpināt, kā līdz šim, vairs nedrīkst. Tāpēc šajā viedoklī autors dalās savā pieredzē, atklājot argumentus, kas licis nonākt pie attiecīgā secinājuma.
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.