30. Jūnijs 2020 /NR. 26 (1136)
Redaktora sleja
Secinājumi gadu pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Pagājušā gada maijā notika Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Tās bija saistītas ar vairākiem izaicinājumiem – vēlētāju aktivitātes paaugstināšanu, Eiropas Parlamenta leģitimitātes stiprināšanu, Spitzenkandidaten procesa1 pārbaudi u.c., bet jo īpaši neatļautas vēlētāju ietekmēšanas internetā mazināšanu pēc Cambridge Analytica skandāla. Ar dažiem uzdevumiem veicās ļoti labi – Eiropas Parlamenta vēlēšanās pagājušajā gadā piedalījās pēdējos 25 gados procentuāli lielākais vēlētāju skaits, kurš īpaši pieauga gados jaunāko vēlētāju kategorijā. Kā rāda aptaujas, vēlētāju aktivitāti ietekmējušas rūpes par klimata pārmaiņām, pārliecība par savas balss nozīmi, kā arī vēlēšanās ietekmēt Eiropas Savienības (ES) politiku dažādos svarīgos jautājumos. Savukārt ar citiem izaicinājumiem nav veicies tik labi. Piemēram, Spitzenkandidaten process principā izgāzās un nenostiprinājās.

Gadu pēc pēdējām Eiropas Parlamenta vēlēšanām Eiropas Komisija ir publicējusi ziņojumu2 par būtiskākajiem izaicinājumiem, ar ko ES, dalībvalstis, kandidāti un vēlētāji saskārās šajās vēlēšanās. Šajā pārskatā uzmanība pievērsta gan tradicionālām problēmām ne tikai Eiropas Parlamenta vēlēšanu, bet arī citu vēlēšanu sakarā – kā vēlētāju aktivitāte, vēlēšanu tiesību izmantošanas aspekti, gan arī pēdējos gados aktualitāti ieguvušajai vēlētāju dezinformēšanai internetā. Šajā pēdējā problēmu kategorijā gan ES, gan arī dalībvalstīm ir daudz darāmā, turklāt šīs problēmas attiecināmas ne tikai uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām, bet arī uz jebkurām nacionāla mēroga vēlēšanām.

Eiropas Komisija savā ziņojumā ir norādījusi, ka vēlēšanu iznākuma manipulēšanas un nelikumīgas iejaukšanās risks, ietekmējot vēlētāju viedokli un izvēli, pagājušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās bija īsts un daudzveidīgs. Un, lai arī dalībvalstis spēja šā jautājuma risināšanā sadarboties tādā mērogā, kā tas nekad iepriekš nebija noticis, Eiropas Komisijas ieskatā, ir vēl ļoti daudz darāmā. Eiropas Komisija ziņojumā norādījusi, ka nepieciešami turpmāki pasākumi, lai atbildētu uz dezinformāciju, manipulāciju un nelikumīgu citu valstu (piemēram, Krievijas, kuras aktivitātes bija novērojamas pirms vēlēšanām) iejaukšanos. Nevēlamu aktivitāšu identificēšanai un apturēšanai nepieciešama gan ES, gan dalībvalstu institūciju un sabiedrības kapacitātes stiprināšana, kā arī ES un dalībvalstu institūciju sadarbība.

Tomēr būtiskākās problēmas saskatītas tajā, ka interneta platformas – kā Twitter un Facebook – nav nodrošinājušas pietiekamu interneta reklāmu caurskatāmību. Lai arī Twitter un Facebook īstenoja pasākumus politisko reklāmu atklātības veicināšanai, slēdzot viltus kontus un ierobežojot dezinformācijas izplatību, tas nav bijis pietiekami. Piemēram, Facebook savus reklāmas noteikumus mainīja tikai mēnesi pirms vēlēšanām, kā arī ne visām interneta platformām ir pārskatāmas politisko reklāmu datubāzes un ne vienmēr tām ir viegli piekļūt. Apstākļos, kad 2019. gadā gandrīz puse ES pilsoņu paļāvās uz interneta ziņām kā to galveno informācijas avotu, ir svarīgi nodrošināt, ka viņi var atpazīt apmaksātu politisko reklāmu, noteikt uz to iztērētos naudas līdzekļus un kāpēc attiecīgā informācija ir tikusi mērķēta uz viņiem. Eiropas Komisija šo problēmu risināšanai paredz turpināt sadarbību ar interneta platformām, kā arī aicina dalībvalstis pieņemt tiesisko regulējumu, kas skaidri formulētu platformu un politisko partiju pienākumus.

Dezinformācijai, kas vērsta uz vēlēšanu iznākuma ietekmēšanu, var būt tālejošas sekas – tā ne tikai var noteikt, kāda būs valsts politika turpmākajos gados, bet arī graut demokrātisku valsts iekārtu. Tāpēc vispirms dezinformācijas apkarošana ir tikusi vērtēta vēlēšanu kontekstā. Tomēr arī citos jautājumos cīņa ar dezinformāciju var būt tikpat svarīga. Piemēram, Covid-19 izplatības ierobežošanas kontekstā, kur dezinformācija var radīt risku personu veselībai, vai gadījumos, kad ar dezinformāciju mēģina formēt negatīvu sabiedrības viedokli par kādiem notikumiem, jautājumiem vai personām. Iniciatīvas, ko virza ES dezinformācijas apkarošanai, aktualizē šo jautājumu, mudina arī dalībvalstis tam pievērsties, kā arī palīdz veidot mehānismus dezinformācijas ietekmes mazināšanai.


RAKSTA ATSAUCES /

1.  Vadošā kandidāta process.

2.  Communication from the Commission to the European Parliament, the Council and the European Economic and Social Committee. Report on the 2019 elections to the European Parliament. COM(2020) 252 final. Pieejams: https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/com_2020_252_en_0.pdf [aplūkots 24.06.2020.].

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Kalniņa V. Secinājumi gadu pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Jurista Vārds, 30.06.2020., Nr. 26 (1136), 2.lpp.
patīk
drukāt
VISI RAKSTI 30. Jūnijs 2020 /NR. 26 (1136)
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties