Ievads
Ir gandrīz neizbēgami, ka mūsdienu pasaules ģeopolitisko pārmaiņu ietekme un to rezultātā aizsākušies procesi arvien vairāk atstāj ietekmi arī uz Latvijas tiesību telpu. Izņēmums nav arī starptautisko preču pirkuma un pārdevuma strīdu risināšanas joma, kur globalizācijas ietekmē arvien vairāk pieaug gan darījumu skaits, gan attiecīgi arī potenciāls strīdu skaita pieaugums. Pateicoties progresīvai un ilglaicīgai tiesību izpratnes attīstībai, ar starptautiskajiem komercdarījumiem saistītie strīdi arvien biežāk nenonāk līdz valstu tiesām, jo kā alternatīva tām ir pieejams šķīrējtiesas process, kas ļauj izvairīties no vienai pusei labvēlīgāka tiesiskā regulējuma (nacionālo procesuālo noteikumu vai materiāli tiesiskā regulējuma) piemērošanas.
Neskatoties uz alternatīvām strīdu izšķiršanas formu noteikšanā, nacionālajām tiesām tomēr nākas risināt starptautisko preču pirkuma-pārdevuma strīdus, piemērojot starptautisko tiesību instrumentus. Tas var notikt gan gadījumos, kad puses šādu scenāriju ir expressis verbis paredzējušas līgumā, gan gadījumos, kad puses, piemēram, par ANO Konvencijas par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem (turpmāk – Konvencija) piemērošanu nav pat iedomājušās, jo šim apstāklim nav pievērsušas pietiekamu vērību savas komercdarbības ikdienišķo darbu kontekstā. Neatkarīgi no iemesliem, kāpēc attiecīgais strīds, kurā Konvencijas normas ir piemērojamas, ir nonācis uz nacionālās tiesas darba galda, tās uzdevums ir pareizi piemērot Konvencijas normas, distancējoties no nacionālo tiesību izpratnes. Tas ir būtiski gan tāpēc, lai sasniegtu Konvencijas pamatā esošos mērķus, gan arī tāpēc, lai nākamreiz, kad pusēm būs iespēja pienācīgāk apdomāt to savstarpējām attiecībām piemērojamo tiesību regulējumu, tās neizvēlētos atteikties no Konvencijas normu piemērošanas atbilstoši Konvencijas 6. pantam.
Turpmāk rakstā autors sniegs skaidrojumu par Konvencijas normu starptautiskas un harmonizētas interpretācijas nozīmi, ietverot praktiskus padomus par to, kā vieglāk nonākt pie pareizas Konvencijas normu interpretācijas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.