ANO Konvencija par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem1 (Konvencija) šogad svin 40 gadus kopš tās pieņemšanas. Konvencijas mērķis ir atvieglot un veicināt starptautisko tirdzniecību, likvidējot tiesiskos šķēršļus, kas pastāv pārrobežu darījumos, tādējādi padarot komersantu dzīvi vienkāršāku un paredzamāku.2 Komersantiem, iesaistoties pārrobežu darījumos, nebūtu jāuztraucas par dažādu valstu nacionālo tiesību īpatnībām, jo Konvencija paredz, ka tā ir vienveidīgi (autonomi) piemērojama strīdiem, kur puses ir no dažādām Konvencijas dalībvalstīm. Protams, realitāte nereti atšķiras no iecerētā, un Konvencija jau izsenis ir kritizēta par tās nevienveidīgo interpretāciju, faktiski katras valsts tiesai Konvenciju interpretējot nacionālo tiesību tradīcijās.3
2020. gada augustā apritēs 22 gadi, kopš Konvencija ir saistoša arī Latvijā.4 Šī raksta mērķis ir analizēt, kā Latvijas tiesām ir veicies ar Konvencijas piemērošanu. Latvijas Republikas Augstākās tiesas judikatūras nolēmumu arhīvā5 šī raksta tapšanas brīdī nav atrodams neviens spriedums, kur Konvencija būtu piemērota strīdam pēc būtības. Tas var liecināt gan par to, ka Latvijas tiesu praksē nav vērā ņemamu problēmu ar Konvencijas piemērošanu, gan arī ka Konvencija netiek piemērota pārāk bieži. Tāpēc, lai gūtu plašāku ieskatu Konvencijas piemērošanā, autori ir analizējuši ap 1000 anonimizētu dažāda līmeņa Latvijas tiesu spriedumu, no tiem atlasot strīdus par pārrobežu pirkuma darījumiem starp Latvijas un citu valstu (primāri Konvencijas dalībvalstu) komersantiem.
Jāņem vērā, ka publiski pieejamie spriedumi nevar sniegt pilnīgu un visaptverošu Konvencijas piemērošanas apskatu. Pārrobežu darījumos puses nereti izvēlas strīdus risināt šķīrējtiesās, un šādi nolēmumi visbiežāk ir konfidenciāli. Arī autoru identificētais relatīvi niecīgais Konvencijas piemērošanas gadījumu skaits Latvijas tiesās nenorāda uz būtisku problēmu pastāvēšanu Konvencijas piemērošanā. Turpmāk rakstā autori sīkāk analizēs pētījumā identificētās problēmas attiecībā uz atsevišķu Konvencijas normu piemērošanu.
Strīda puses un Latvijas tiesas "aizmirst" par Konvencijas esamību
Saskaņā ar Konvencijas 1. pantu tā tiek piemērota starptautiskiem preču pirkuma līgumiem, ja līguma puses atrodas dažādās Konvencijas dalībvalstīs vai ja kolīziju normas norāda uz kādas Konvencijas dalībvalsts tiesībām.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.