11. Augusts 2020 /NR. 32 (1142)
Redaktora sleja
Jaunākās aktualitātes enerģētikas nozares tiesībpolitikā

Gandrīz par ikgadēju tradīciju ir kļuvis enerģētikas sektora tiesībpolitikai veltīts "Jurista Vārda" tematiskais numurs, kurā nozares eksperti un praktiķi apskata aktuālākos tiesībpolitikas jautājumus, kas saistīti ar enerģētikas nozares problemātiku un praksi gan starptautiskā mērogā, gan arī Latvijas robežās.

Enerģētikas nozare tiek veidota, ņemot vērā iespējamos enerģētiskos resursus, salāgojot to pieejamību kādā konkrētā reģionā (novads, valsts, kontinents), izmantošanas ekonomisko lietderību un enerģētisko nepieciešamību konkrētajā reģionā.

Enerģētiskie resursi ietver organiskos (degošos) un neorganiskos enerģijas avotus. Degošie enerģētiskie resursi enerģijas ieguves rezultātā tiek iznīcināti neatgriezeniski, piemēram, dabasgāze, nafta, ogles. Galvenie neorganiskās dabas enerģijas veidi ir hidroenerģija, saules, vēja un ģeotermālā enerģija. Šo enerģijas ieguves procesu virzītājspēki ir smaguma spēks, kodoltermiskās reakcijas un zemes iekšējais siltums.1

Enerģētikas nozare vienmēr ir bijusi viens no tautsaimniecības attīstības stūrakmeņiem, kā arī mūsdienu modernās valsts pastāvēšanas pamatelementiem. Ņemot vērā enerģētikas nozares būtisko ietekmi, kā arī pasaulē notiekošās klimata pārmaiņas un enerģētikas nozares ietekmi uz šīm pārmaiņām, Eiropas Savienības līmenī tiek veikts nemitīgs darbs pie jaunu enerģētikas un energoefektivitātes mērķu izstrādes un tiesiskā regulējuma ieviešanas vai jau esošā tiesiskā regulējuma uzlabošanas, kas ietekmē arī Latvijas politiķu dienaskārtībā nonākušos jautājumus, par kuriem ir nepieciešams lemt ilgtspējīgas nākotnes vārdā un secīgi rada arī ietekmi uz visiem enerģijas lietotājiem, kam jāspēj pielāgoties jaunajām prasībām un izaicinājumiem, pārskatot arī savus enerģijas izmantošanas paradumus vai arī novirzot papildu līdzekļus, lai kļūtu klimatam draudzīgāki.

Latvijas Republikas kā mazas valsts tiesību zinātne un prakse nekad nebūs pietiekami apjomīga, lai radītu bāzi nopietnai, dziļai jurisprudencei visās tiesību sfērās. Tādēļ Latvijas iestāžu un tiesu praksei – kā līdz 1940. gadam – jāseko citu valstu paraugam un savā ikdienas darbā jāizmanto ne tikai nacionālās tiesību zinātnes un tiesvedības atziņas, bet jāpieslēdzas lielām nacionālām sistēmām ar plašu tradicionālo zinātni un praksi.2

Eiropas Savienība pēdējā gada laikā ir atjauninājusi savas enerģētikas politikas satvaru, lai veicinātu pāreju uz tīru enerģiju un paaugstinātu enerģijas piegādes drošību un kvalitāti. Ir pieņemta virkne jaunu Eiropas līmeņa normatīvo aktu, kuros ietvertās prasības, secīgi transponējot, tiks ieviestas arī Latvijas tiesiskajā sistēmā. Vienlīdz svarīgi, ieviešot šīs prasības, būs izvērtēt arī citu Eiropas Savienības demokrātisko valstu pieeju un pieredzi līdzīgu jautājumu risināšanā.

Lai arī mūsdienu sabiedrība dzīvo industriālās rūpniecības laikā, tomēr arvien lielāku nozīmi pasaulē iegūst klimats, dabas resursi un arī zeme un tās derīgās īpašības kā viens no resursa veidiem.

Līdz ar to šajā "Jurista Vārda" enerģētikai veltītajā tematiskajā numurā lasītājiem ir sagatavoti raksti par Latvijas enerģētikas nozares attīstības aspektiem klimata pārmaiņu griežos, tiesiskā regulējuma aspektiem par atjaunojamo energoresursu nozarei sniegto valsts atbalstu Eiropas Savienības īstenotās klimata politikas kontekstā, tiek apskatīta arī jaunākā tiesu prakse strīdos par elektroenerģijas obligātā iepirkuma atbalsta atcelšanu. Tāpat šajā numurā var iepazīties ar rakstu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas likumā noteiktajiem mērķiem un to iespējamo pilnveidošanu, gūt ieskatu par enerģijas patēriņa reakcijas neatkarīgas agregācijas ieviešanu Latvijā, kā arī uzzināt viedokli, vai Latvijai nepieciešams atsevišķs likums gāzes tirgum.

Ceram, ka lasītājiem sagatavotie raksti un izvēlētie temati liksies interesanti un lietderīgi un arī 2021. gadā lasītājiem būs interese iepazīties ar viedokļiem par aktualitātēm enerģētikas nozarē!


RAKSTA ATSAUCES /

1.  Ģeoloģija un hidroģeoloģija. Mācību līdzeklis Latvijas Lauksaimniecības universitātes studentiem. Rīga: Zvaigzne, 1993.

2.  Levits E. Latvijas un Eiropas Savienības Asociācijas līgums un Latvijas tiesību sistēmas transformācija. Baltijas valstis likteņgriežos. Rīga, 1998, 184. lpp.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Piģēns K. Jaunākās aktualitātes enerģētikas nozares tiesībpolitikā. Jurista Vārds, 11.08.2020., Nr. 32 (1142), 2.lpp.
patīk
drukāt
VISI RAKSTI 11. Augusts 2020 /NR. 32 (1142)
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties