Latvija var lepoties, ka ir ar ūdeņiem bagāta valsts, jo tās salīdzinoši nelielajā teritorijā kopumā atrodas gandrīz 20 000 upju, ezeru, ūdenskrātuvju un kanālu. Dodoties jebkurā virzienā, pēc dažiem kilometriem sastapsim kādu upi vai upīti, lielāku vai mazāku ezeru.¹

Latvijas daba un tās salīdzinoši plašā pieejamība katram iedzīvotājam ir unikāla Eiropas un pat pasaules ietvarā. Bet vai mums pieejamie ūdens resursi ir pilnībā apzināti un tiek pēc vislabākās iespējas izmantoti kā krietniem un rūpīgiem savas zemes saimniekiem pienāktos?

2018. gadā Valsts kontroles revīzijā tika secināts, ka valstī nav vienotas kārtības, kā tiek uzskaitīta zeme zem publiskajiem ūdeņiem, kas nodoti pašvaldību valdījumā un kuru kopējā kadastrālā vērtība ir vairāk nekā 107 miljoni eiro. Pašvaldību pieeja atšķiras, informācija nereti ir nepilnīga un grūti salīdzināma. Tā rezultātā pašvaldību gada pārskatos un līdz ar to arī valsts saimnieciskā gada pārskatā nav uzrādīta patiesa, salīdzināma un lietotājam saprotama informācija par katrai pašvaldībai valdījumā nodotajām un valstij kopumā piederošajām zemēm zem publiskajiem ūdeņiem.²

Tātad vismaz 2018. gadā valsts pēc gandrīz 30 gadiem kopš neatkarības atgūšanas vēl pilnībā nebija spējusi uzskaitīt tai piederošos publiskos ūdeņus, kā arī atbilstoši normatīvo aktu prasībām publisko ūdeņu īpašumtiesības reģistrēt un uzskaitīt.

Tāpat arī, piemēram, dabā apskatot Daugavas upes krastu izmantošanu iedzīvotāju rekreācijas vajadzībām, redzams, ka salīdzinoši ar citām Eiropas galvaspilsētām Rīgā ūdenstilpju krastu potenciāls ir praktiski neizmantots un ļoti pilnveidojams, un to pašu var teikt par daudzu citu pilsētu publisko ūdeņu izmantošanu. Taču pēdējos gados ir redzamas pozitīvas tendences ūdens rekreācijas attīstībā un arvien aktīvākā publiskās telpas radīšanā pie publiskām ūdenstilpēm.

Ūdens izmantošana rekreācijas funkcijām uzlabo cilvēka fizisko un garīgo spēju, un katrs veselīgs cilvēks ir vērtība, kas veicina gan lokālu pašvaldības attīstību, gan sabiedrības un valsts kopējo izaugsmi.

13. novembrī Valsts kontrole ir uzsākusi revīziju "Vai pašvaldībās ir nodrošināta normatīvajiem aktiem atbilstoša un ekonomiska publisko ūdeņu pieejamība, nodrošinot rekreācijas iespējas iedzīvotājiem un sekmējot pašvaldības izaugsmi?".

Valsts kontrole vēlas noskaidrot, kā iedzīvotāji vērtē publisko ūdeņu apsaimniekošanu un pieejamību savā pašvaldībā. Īpaši tiek aicināti Jūrmalas un Liepājas pilsētas, kā arī Carnikavas, Daugavpils, Engures, Kuldīgas, Līgatnes, Pāvilostas, Rēzeknes, Smiltenes, Tukuma un Ventspils novada iedzīvotāji, kuru pašvaldību teritorijā esošie publiskie ūdeņi iekļauti revīzijā. Savukārt informācija par tām pašvaldībām, kas netiek detalizēti analizētas šajā revīzijā, būs nozīmīga, plānojot nākotnē veicamās pārbaudes pašvaldībās.³

Šobrīd jebkuram iedzīvotājam ir iespēja aktīvi līdzdarboties un iesniegt idejas, vīzijas, priekšlikumus, atzinību vai pēlumu par savas pašvaldības spējām izmantot tās teritorijā pieejamo publisko ūdeņu sniegto potenciālu, nodrošinot rekreācijas iespējas saviem iedzīvotājiem.

Esam aktīvi, paužam viedokli un iesaistāmies!