8. Decembris 2020 /NR. 49 (1159)
Skaidrojumi. Viedokļi
Teritorijas plānošanas dokumentu tiesiskuma izvērtēšana būvatļaujas pārsūdzēšanas ietvaros
Dr. iur.
Artūrs Caics
ZAB "FORT" zvērināts advokāts 

Būvatļaujas adresāts nereti ņem vērā riskus saistībā ar trešo personu iebildumiem pret būvatļaujas tiesiskumu. Šajā sakarā tiek apzināts potenciālās būvatļaujas pārsūdzības procesa ilgums un sagatavota pozīcija, kas pamato būvatļaujas tiesiskumu un pārsūdzības gadījumā var tikt izmantota, iesniedzot tiesai lūgumu par pagaidu aizsardzības noteikšanu un būvatļaujas darbības atjaunošanu. Tomēr šajā procesā kāds būvatļaujas saņēmējs var "nepamanīt" vienu būtisku risku. Proti, teritorijas plānošanas dokumentu potenciālo prettiesisko raksturu, kuram būvatļaujas pārsūdzības gadījumā var būt izšķiroša ietekme uz būvatļaujas tiesiskumu.

1. Būvatļauja

Būvniecības likuma 1. panta 1. punkts noteic, ka būvatļauja ir administratīvais akts ar nosacījumiem būvniecības ieceres realizācijai dabā – projektēšanai un būvdarbiem – līdz būves pieņemšanai ekspluatācijā. Tādējādi būvatļauja ir galvenais tiesību akts, uz kura pamata adresāts var īstenot būvniecību. Pēc savas juridiskās būtības tas ir administratīvais akts, kuru administratīvi procesuālā kārtībā var apstrīdēt personas, kuras iebilst pret būvniecību.

Izskatot lietas par būvatļaujas tiesiskumu, tiek vērtēta šīs būvatļaujas atbilstība materiālajām un procesuālajām tiesību normām. Citiem vārdiem, tiek pārbaudīts, vai iestāde, izdodot administratīvo aktu (būvatļauju), ir ievērojusi materiālās un procesuālās tiesību normas.

Šā izvērtējuma ietvaros tiek arī pārbaudīta būvatļaujas atbilstība konkrētiem teritorijas plānošanas dokumentiem. Minētais izriet no Būvniecības likuma 15. panta pirmās daļas 1. punkta. Konkrētā tiesību norma noteic, ka būvatļauju var izdot, ja būvniecības iecere atbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, lokālplānojumam (ja tāds ir izstrādāts) un detālplānojumam (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem). Tā kā atbilstība šiem dokumentiem ir viens no būvatļaujas izdošanas nosacījumiem, attiecīgi tā vienlaikus ir viens no pamatiem, lai konstatētu būvatļaujas prettiesiskumu.

 

2. Teritorijas plānošanas dokumenti

Latvijā teritorijas attīstība tiek plānota vairākos līmeņos – nacionālajā, reģionālajā un vietējā, izstrādājot savstarpēji saskaņotus teritorijas attīstības plānošanas dokumentus.1 Teritorijas attīstības plānošanas likumā (turpmāk – Likums) ir norādīti un definēti vairāki plānošanas dokumenti.

Būvniecības likuma 15. panta pirmās daļas 1. punktā ir minēti tādi teritorijas plānošanas dokumenti, kurus izdod vietējā pašvaldība. Vietējā līmenī pašvaldība atbilstoši Likuma 12. panta pirmajai daļai izstrādā un apstiprina pašvaldības attīstības stratēģiju, attīstības programmu, teritorijas plānojumu, lokālplānojumus, detālplānojumus un tematiskos plānojumus.

Teritorijas attīstības plānošanas sistēma ir veidota tādējādi, ka augstāka līmeņa plānošanas dokumenti ir konceptuāli abstraktāki, tie lielākoties nosaka vispārīgu iespējamo attīstības pasākumu kopumu izvirzīto mērķu īstenošanai. Turpretī zemāka līmeņa plānošanas dokumenti paredz jau konkrētākas prasības teritorijas izmantošanai un attīstības priekšlikuma īstenošanai. Tātad teritorijas attīstības plānošanas sistēmu veido vairāki savstarpēji saistīti dažādu veidu plānošanas dokumenti ar atšķirīgu mērķi un detalizācijas pakāpi.2

Ņemot vērā Būvniecības likuma 15. panta pirmās daļas 1. punktu, saistībā ar būvatļaujas tiesiskuma pārbaudi sevišķa uzmanība ir pievēršama vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, lokālplānojumam un detālplānojumam. Šajā sakarā ir nepieciešams īsi raksturot minēto dokumentu būtību:

a) vietējās pašvaldības teritorijas plānojums – vietējās pašvaldības ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, tajā skaitā funkcionālais zonējums, publiskā infrastruktūra, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kā arī citi teritorijas izmantošanas nosacījumi, un kuru izstrādā administratīvajai teritorijai vai tās daļai.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties