Pie lasītājiem dodas šī gada pēdējais, ļoti apjomīgais "Jurista Vārda" laidiens, un tas veltīts Latvijā nepietiekami pazīstamajai un novērtētajai Eiropas Savienības Vispārējai tiesai (VT), tās kompetencei un judikatūrai.

Žurnālu esam veidojuši sadarbībā ar viesredaktori – VT tiesnesi no Latvijas Ingu Reini un tiesneses biroja juristi Vinetu Bei. Gandrīz visi šī laidiena raksti piedāvā "Jurista Vārda" lasītājiem zināšanas, kas līdz šim latviešu valodā nav bijušas pieejamas. Savukārt vērtīgu kopējo pārskatu par to, kas ir VT un kādas tiesības un intereses tajā iespējams aizstāvēt, sniedz ekskluzīva "Jurista Vārda" saruna ar VT priekšsēdētāju Marku van der Vaudi – arī pirmā šāda publikācija latviešu valodā.

Esam priecīgi, ka izdevies gadu noslēgt ar šādu profesionāli noderīgu un intelektuālu dāvanu "Jurista Vārda" lasītājiem. Šis žurnāla laidiens arī apliecina redakcijas un mūsu plašā autoru loka centienus veicināt Latvijas tiesiskās sistēmas, tai skaitā tiesību piemērošanas, uzlabošanos, kas atkarīga no juristu saimes profesionalitātes un spējas nepārtraukti tālākizglītoties.

Atskatoties uz aizejošo gadu, jāsecina, ka tieši spēja mācīties, pielāgoties, atrast problēmu risinājumus krīzes apstākļos, iespējams, ir viens no 2020. gada galvenajiem vadmotīviem. Varbūt pat to varētu saukt par lielās mācīšanās gadu? Turklāt daudzās nozīmēs.

Pirmkārt, tieslietu nozare un jo īpaši tās kodols – tiesu sistēma – līdz ar pandēmijas sākumu pavasarī nokļuva vēl nepieredzētu praktisku izaicinājumu priekšā. Ja līdz tam attālinātas tiesas sēdes tika organizētas lietas dalībnieku laika un valsts līdzekļu taupīšanas nolūkos, tad līdz ar ārkārtas situācijas izsludināšanu Latvijas tieslietu sistēma ar vienu milzu lēcienu nokļuva "bezkontakta" pasaulē – tiesu procesi, juridiskās konsultācijas, darba grupas, sapulces utt. – viss iespējamais no klātienes formāta pārvērtās par rakstveidā vai tiešsaistē notiekošu procesu. Ar lielākām un mazākām grūtībām un pateicoties daudzu cilvēku pašaizliedzībai (no IT speciālista līdz katram tieslietu sistēmas profesionālim) tas izdevās. Rezultātā ar lielu gandarījumu var teikt, ka Latvijas tiesu sistēma un – plašākā nozīmē – arī tiesiskā sistēma ir spējusi pielāgoties krīzes apstākļiem un ne uz mirkli nav pārstājusi darboties, lai gan pirmajā apjukuma brīdī martā šādas bažas varbūt arī radās. Tas ir īpaši svarīgi, jo mēs visi zinām, ka tieši krīzes laikos tiesiskums ir īpaši apdraudēts un vienlaikus īpaši svarīgs.

Otrkārt, šis gads mums ir licis vēlreiz kopā mācīties pamatlietas, kas it kā šķiet elementāras un kurām jurisprudences studenti lieliem soļiem pārlec pirmajos kursos, apgūstot tiesību un valsts pamatus. Proti, tas ir jautājums, kāpēc vispār pastāv valsts. Šī gada septembrī Augstākā tiesa organizēja diskusiju festivālā "Lampa", aicinot stiprināt tiesiskumu kā vienu no valsts pastāvēšanas galvenajiem uzdevumiem. Un, patiešām, sabiedriskais miers un katra indivīda pēc iespējas lielāka drošība ir galvenais iemesls, kāpēc cilvēki no mežonīgas dzīves neorganizētā barā, kur valda princips "stiprākais izdzīvo", ir nonākuši līdz valstij kā noteiktā veidā regulētai un paredzamai sadzīvošanas formai. Jebkuri kari vai revolūciju un anarhijas periodi tikai vēlreiz apliecina, cik būtiska katra indivīda dzīvē ir valsts (mūsdienās, bez šaubām, – demokrātiskas un tiesiskas valsts) piedāvātā drošība un tiesiskums, uz kuriem tālāk balstās un aug labklājība, kultūra utt.

Taču dzīve valstī pilsonim ne tikai piedāvā iespējas, bet arī prasa aktīvu līdzdalību un savu interešu un vajadzību ierobežošanu, rēķinoties ar citiem sabiedrības locekļiem. Faktiski tas nepārtraukti ir jurisprudences uzmanības centrā – dažādu interešu salāgošanas problēma neatkarīgi no tā, vai runa ir, piemēram, par Krimināllikuma vai Civillikuma sfēru. Cita zinātņu nozare – socioloģija – nepieciešamību rēķināties citam ar citu, nest zināmus upurus kopējo interešu vārdā, lai grupa (sabiedrība) izdzīvotu – sauc par sociālo solidaritāti. Tomēr pašreizējās norises Latvijā liek domāt, ka šai ziņā mums visiem vēl daudz mācību priekšā un šī problēma līdzās objektīvajām grūtībām veselības aprūpē un smagajai ekonomikas krīzei būs viens no 2021. gada lielākajiem izaicinājumiem, kas sliktākajā gadījumā diemžēl var apdraudēt arī demokrātiju un tiesiskumu.

Visbeidzot, šis gads daudziem no mums ir nesis mācību par svarīgo un nesvarīgo katra paša dzīvē un to, cik izšķiroša nozīme krīzes laikos ir tuvākajiem cilvēkiem – ģimenei, kā arī uzticamiem darbabiedriem, kas dod pleca sajūtu, kad liekas, ka zudis pēdējais pamats zem kājām. Mīlestība, cilvēcība un savstarpējs atbalsts – šo pašu svarīgāko lietu lai nepietrūkst nevienam no mūsu lasītājiem!

"Jurista Vārda" redakcija vēl priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu 2021. gadu!