Neraugoties uz to, ka noziedzīgu nodarījumu finanšu un ekonomikas jomā izmeklēšana un iztiesāšana ir atzīta par valsts prioritāti, tomēr nevar apgalvot, ka šīs kategorijas noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas efektivitāte pēdējos gados būtu augusi. Visās revīzijas apjomā iekļautajās izmeklēšanas iestādēs šīs specifikas kriminālprocesu uzkrājums pēdējos trīs gados lielākoties nav mazinājies, un arī šīs kategorijas lietu iztiesāšana aizvien ieilgst. No lietderības revīzijā konstatētā izriet, ka:

– par optimālu laiku šīs specifikas kriminālprocesu pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšanai vairumā gadījumu būtu uzskatāmi¹ trīs gadi no kriminālprocesa uzsākšanas, bet no revīzijas apjomā iekļauto izmeklēšanas iestāžu lietvedībā esošajiem kriminālprocesiem uz 2020. gada sākumu 63 % kriminālprocesu bija vecāki par trīs gadiem, un ievērojama daļa no tiem ir uzsākti pirms vairāk nekā 10 gadiem (t.i., uzsākti laika posmā no 2005. līdz 2009. gadam);

– no revīzijas izlasē iekļautajām 27 krimināllietām, kas 2020. gada augustā vēl atradās iztiesāšanā, 56 % kriminālprocesu ir uzsākti pēdējo septiņu gadu laikā, savukārt 44 % kriminālprocesu ir vecāki par septiņiem gadiem, un četros no tiem krimināltiesiskās attiecības nav noregulētas jau 12 gadus.

Prokurori ir tie, kas pēc savas pārliecības ceļ valsts apsūdzību. Pat tad, ja izmeklētājs ir pārliecināts, ka pierādījumi ir pietiekami un virza kriminālprocesu kriminālvajāšanas uzsākšanai, prokurora kompetencē ir izlemt: vai ir ceļama apsūdzība, vai kriminālprocess ir atgriežams izmeklēšanas iestādei izmeklēšanas turpināšanai, vai arī kriminālprocess ir izbeidzams. Arī tiesā pierādīšanas pienākums ir prokuroram kā valsts apsūdzības uzturētājam,² uz kuru pamatā gulstas visu pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo faktu t.s. galīgais pierādīšanas pienākums. Turklāt tiesa ir ierobežota mainīt prokurora celtās un uzturētās apsūdzības saturu vai robežas – tiesa var atzīt par pierādītiem no apsūdzības atšķirīgus noziedzīga nodarījuma faktiskos apstākļus, ja ar to nepasliktinās apsūdzētā stāvoklis un netiek pārkāptas viņa tiesības uz aizstāvību.³

Tātad ir acīmredzami, ka krimināltiesisko attiecību taisnīga noregulējuma panākšana iespējami ātrā un efektīvā veidā ir atkarīga galvenokārt no pirmstiesas kriminālprocesa efektivitātes, kā arī valsts apsūdzības un tās uzturēšanas kvalitātes tiesā kopumā. Vienlaikus atsevišķus risināmus jautājumus Valsts kontrole saredz arī attiecībā uz dažādu ar tiesvedības procesa norisi saistītu jautājumu organizēšanu. Tālāk ir vērsta uzmanība uz revīzijā konstatētajiem būtiskākajiem pirmstiesas kriminālprocesu un iztiesāšanu negatīvi ietekmējošiem faktoriem, kuru novēršanai Valsts kontroles vērtējumā ir jāveic nepieciešamie pasākumi.

I. Jārod risinājumi ilgstošām problēmām, kas saistītas ar vienotas izpratnes trūkumu par tiesību normu piemērošanu, neskaidrību par būtiskākajiem pierādāmajiem apstākļiem un nepieciešamo pierādījumu kopumu vainas pierādīšanai

Vienotas prakses un izpratnes trūkums par Krimināllikuma (turpmāk – KL) normu piemērošanu veicina ne tikai kriminālprocesu par noziedzīgiem nodarījumiem finanšu un ekonomikas jomā ieilgšanu, bet arī palielina iespēju, ka līdzīgos vai salīdzināmos apstākļos vienā gadījumā personas tiek sauktas pie kriminālatbildības, citā – netiek.

Lielākajā daļā (69 %) revīzijas izlasē vērtētajos izbeigtajos kriminālprocesos bija konstatējams⁴ vienotas izpratnes trūkums (izmeklētāju un prokuroru, vai prokuroru vidū, vai starp prokuroru un tiesu), kā rezultātā kriminālprocesi ieilga vai tika izbeigti, jo nodarījumā netika konstatēts noziedzīga nodarījuma sastāvs vai arī aizdomās turētā vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā nebija izdevies pierādīt un nebija iespējams savākt papildu pierādījumus.

Revīzijā konstatētais ļauj secināt, ka vislielākās neskaidrības un grūtības piemērošanā rada KL normas,⁵ kas paredz personu saukšanu pie kriminālatbildības par krāpšanu; piesavināšanos; izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināmo maksājumu nomaksas; par politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības nelikumīgu finansēšanu, starpniecību nelikumīgā finansēšanā, nelikumīga finansējuma pieņemšanu un izspiešanu; par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, valsts amatpersonas bezdarbību, valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu, joprojām (neraugoties uz veiktajiem pasākumiem) arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.