I. Ievads

Eiropas Savienības frankofonajām valstīm – Francijai, Beļģijai un Luksemburgai – kopīga ir ne tikai tajās lietotā valoda – franču valoda.¹ Vispirmām kārtām šīs valstis ir kaimiņvalstis ar kopējām robežām un līdz ar to savā ziņā ar kopīgu vēsturi gan vispārīgi, gan arī specifiski tiesību sistēmas attīstības ziņā.²

Tiesību aizsardzības mehānismu jomā institucionāli visās šajās trīs valstīs ir izveidota neatkarīga Valsts padome.³ Viena no tās funkcijām ir sniegt konsultatīvus atzinumus valdībai vai parlamentam par sagatavotajiem likumprojektiem un citiem tiesību aktu projektiem, vērtējot gan formas, gan saturiskos jautājumus visas tiesību sistēmas kontekstā, tostarp konstitucionālo, Eiropas un starptautisko saistību ietvarā. Francijā un Beļģijā Valsts padome darbojas arī kā tiesa. Viena no tajā pieejamām tiesvedībām ir pagaidu noregulējuma tiesvedība personas iespējamo pamatbrīvību aizskāruma gadījumos. Šī tiesvedība šajās divās valstīs tiek arī plaši izmantota saistībā ar pandēmiju noteikto ierobežojumu apstrīdēšanai, kurā personu iesniegtie pieteikumi ir tikuši un joprojām tiek izskatīti ļoti ātrā tempā – tikai dažu dienu laikā. Lai arī Luksemburgas Valsts padome nedarbojas kā tiesa, pandēmijas laikā valdība tai iesniedz izvērtēšanai konsultatīvos nolūkos ikvienu likumprojektu par paredzētajiem ierobežojumiem, par kuriem pēc šī konsultatīvā viedokļa saņemšanas eventuāli tiek mainīta vai papildināta konkrēto likumprojektu redakcija vai tiem sniegtais pamatojums (pavadošā anotācija) un pēc tam notiek balsojums parlamentā.

Saistībā ar pandēmiju noteikto ierobežojumu ziņā rakstā aplūkotajās valstīs ir saskatāmas līdzības: pandēmijas tā sauktā pirmā viļņa ietvaros mājsēdes (lockdown – angļu val.; confinement – franču val.) noteikšanā, skolu, nebūtisku preču veikalu, restorānu, viesnīcu slēgšanā, darba no mājām noteikšanā, pulcēšanās un demonstrāciju ierobežošanā vai pat aizliegšanā, mutes un deguna aizsargmasku obligātā valkāšanā; pandēmijas otrā viļņa ietvaros papildus vēl komandantstundas noteikšanā, kā arī atsevišķu ierobežojumu mīkstināšanā, piemēram, atļaujot pilnvērtīgi atvērt skolas un bērnudārzus, frizieru un skaistumkopšanas salonus, kā arī nebūtisku preču veikalus. Protams, ar atšķirībām minēto ierobežojumu piemērošanas detaļās katrā valstī. Tomēr vienā jautājumā trīs ES frankofonās valstis nebija vienotas, proti, par robežu slēgšanu pandēmijas pašā sākumā. Ja Francija un Beļģija slēdza savas robežas ar Luksemburgu, tad pēdējā minētā nekad nebija slēgusi robežas ne ar Franciju un Beļģiju, ne ar tās trešo kaimiņvalsti – Vāciju galvenokārt tāpēc, ka Luksemburgas veselības aprūpes sistēmā, kā arī būtisko preču veikalos strādā lielākoties tā sauktie pārrobežu darbinieki, kuri dzīvo Luksemburgas kaimiņvalstīs.

Šajā rakstā ir sniegts ieskats Francijas, Beļģijas un Luksemburgas tiesu judikatūrā dažādu ar pandēmiju saistīto ierobežojumu izvērtēšanā no pamattiesību un pamatbrīvību viedokļa, it īpaši noteikto ierobežojumu samērīguma izsvēršanā. Pieejamās informācijas robežās rakstā ir atspoguļoti tiesu sniegtie vērtējumi par konkrētiem lietā izvirzītiem argumentiem, zemsvītras atsaucēs norādot arī nolēmuma publicēšanas tiešsaistes vietni papildu informācijas iegūšanai. Rakstā uzsvars likts uz lietām, kurās apspriesto ierobežojumu vērtējums varētu būt aktuāls arī Latvijas kontekstā. Pirms ieskata konkrētas tiesas iestādes judikatūrā ir sniegti daži ievadvārdi par pašu tiesu iestādi konkrētas valsts tiesu sistēmā, tādējādi iepazīstinot lasītāju arī ar šajās valstīs pieejamām dažām tiesību aizsardzības iespējām pandēmijas ietvaros noteikto ierobežojumu apstrīdēšanas mērķiem.

II. Francija

1. Francijas Valsts padome

Francijas Valsts padomei (Conseil d’ƒtat) ir trīs galvenās funkcijas: pirmkārt, tā sniedz konsultatīvus atzinumus valdībai likumprojektu un citu tiesību aktu projektu sagatavošanas laikā, otrkārt, Francijas Valsts padome ir augstākā administratīvā tiesa Francijā, un, treškārt, tā pārvalda visas administratīvās tiesas. Kā administratīvā tiesa Francijas Valsts padome, pirmkārt, darbojas kā kasācijas instance, izskatot administratīvo apelācijas tiesu un specializēto administratīvo tiesu nolēmumus. Otrkārt, kā pirmā un pēdējā instance Francijas Valsts padome izskata prasības atcelt dekrētus.

Darbojoties kā administratīvajai tiesai, Francijas Valsts padomē ir pieejama tā sauktā pagaidu noregulējuma procedūra pamatbrīvību aizskāruma gadījumā, kuras ietvaros indivīdi var steidzamā kārtā vērsties Valsts padomē kā administratīvajā tiesā, ja viņi uzskata, ka administrācija (valsts, pašvaldības, publisko tiesību personas) aizskar kādu no viņu pamatbrīvībām. Izskatot šādu prasību, Francijas Valsts padome var apturēt apstrīdētā akta izpildi vai uzdot veikt noteiktus pasākumus. Lai tiktu pieņemti šādi lēmumi, ir jāpierāda, pirmkārt, ka lēmuma pieņemšana ir steidzama un, otrkārt, ka administrācija ar savu darbību vai bezdarbību ir būtiski un acīmredzami prettiesiski aizskārusi kādu pamatbrīvību. Pagaidu noregulējuma procedūrā lēmumus parasti pieņem 48 stundu laikā.