Nepieciešamība panākt krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu kriminālprocesā samērā bieži pieprasa mantisko jautājumu risinājuma nodrošināšanu. Par procesuālo līdzekli mantisko jautājumu risinājuma nodrošināšanai kriminālprocesā kalpo aresta uzlikšana mantai, kas neizbēgami ierobežo personas Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 105. pantā un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) Pirmā protokola 1. pantā nostiprinātās tiesības uz īpašumu. Taču aresta uzlikšana mantai automātiski nenozīmē, ka šī procesuālā piespiedu līdzekļa mērķis faktiski tiks realizēts, jo kriminālprocesa gaitā var iestāties apstākļi, kas kopumā vai atsevišķi var veidot pamatu mantas aresta atcelšanai (piemēram, tiesa pieņem attaisnojošu spriedumu, procesa virzītājs izbeidz kriminālprocesu ar reabilitējošu lēmumu u.c.). Šādos apstākļos aktuāls kļūst jautājums par personas tiesību aizsardzību nepamatota mantas aresta gadījumā, it sevišķi, ja personai mantas aresta rezultātā ir nodarīti ievērojami zaudējumi. Šī raksta mērķis ir izvērtēt personas iespējas spēkā esošā regulējuma ietvaros saņemt atbilstīgu atlīdzinājumu par kaitējumu, kas tai nodarīts ar nepamatotu mantas arestu kriminālprocesā.

1. Aresta uzlikšanas mantai mērķis, pamats un iemesls

Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 361. panta pirmā daļa noteic, ka, lai nodrošinātu procesuālo izdevumu un cietušajam nodarītā kaitējuma kompensācijas piedziņu, iespējamo noziedzīgi iegūtas mantas atdošanu pēc piederības īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, iespējamo noziedzīgi iegūtas mantas, līdzekļu, ko persona guvusi, realizējot šādu mantu, noziedzīgi iegūtās mantas izmantošanas rezultātā gūto augļu vai ar noziedzīgu nodarījumu saistītās mantas konfiskāciju un arī iespējamo mantas konfiskāciju kā papildsodu, kriminālprocesā uzliek arestu mantai. Arestu mantai var uzlikt, lai nodrošinātu iespējamo mantas īpašās konfiskācijas aizstāšanu Krimināllikumā (turpmāk – KL) noteiktajos gadījumos, kā arī lai nodrošinātu tādas mantas piedziņu, kuras izcelsme ir noziedzīga nodarījuma atklāšanai izmantoti valsts līdzekļi. Savukārt KPL 361. panta otrā daļa paredz, ka arestu mantai var uzlikt arī procesos par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu juridiskajai personai un par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu, ja ir nepieciešams nodrošināt mantisko jautājumu risinājumu kriminālprocesā vai iespējamo likvidāciju, vai naudas piedziņu, vai mantas konfiskāciju.

No minētā KPL regulējuma izriet, ka aresta uzlikšana mantai var kalpot šādu mērķu izpildes nodrošināšanai:

– procesuālo izdevumu piedziņa (KPL 368., 368.¹ pants);

– cietušajam nodarītā kaitējuma kompensācijas piedziņa (KPL 353. pants);

– noziedzīgi iegūtas mantas atdošana pēc piederības īpašniekam vai likumīgajam valdītājam (KPL 357. pants);

– noziedzīgi iegūtas mantas, līdzekļu, ko persona guvusi, realizējot šādu mantu, noziedzīgi iegūtās mantas izmantošanas rezultātā gūto augļu vai ar noziedzīgu nodarījumu saistītās mantas konfiskācija (KL 70.¹¹, 70.¹³ pants, KPL 358. pants);

– mantas konfiskācija kā papildsods (KL 42. pants);

– mantas īpašās konfiskācijas aizstāšana KL noteiktajos gadījumos (KL 70.¹⁴ pants);

– tādas mantas piedziņa, kuras izcelsme ir noziedzīga nodarījuma atklāšanai izmantoti valsts līdzekļi (KPL 357. panta trešā daļa);

– mantisko jautājumu risinājums procesos par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu juridiskajai personai un par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu;

– likvidācija vai naudas piedziņa, vai mantas konfiskācija procesos par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu juridiskajai personai (KL 70.