6. Aprīlis 2021 /NR. 14 (1176)
Skaidrojumi. Viedokļi
Attālinātais darbs un Covid-19 – pētījuma rezultāti par situāciju Latvijā
Linda Paegle
Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta pētniece 

Covid-19 pandēmija ir aktualizējusi attālināto darbu kā vienu no nodarbinātības formām ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā. Ārkārtējās situācijas laikā pieaudzis to nodarbināto īpatsvars, kas veic attālināto darbu, tomēr gan uzņēmēju, gan nodarbināto attieksme pret šādu darba formu nav viennozīmīga.

Pasaulē veiktie pētījumi liecina, ka situācija būtiski atšķiras, vai attālinātais darbs ir brīva izvēle, kad abas puses – nodarbinātais un konkrētais darbinieks – brīvprātīgi vienojas, kādi būs attālinātā darba veikšanas nosacījumi, vai piespiedu – kad ārēju apstākļu rezultātā darbinieki ir spiesti strādāt vietās, kas nav uzņēmuma telpas. Covid-19 ārkārtējā situācija ir tipisks piespiedu attālinātā darba variants, lai gan ne tik kategorisks kā tajās valstīs, kurās epidemioloģiskā situācija 2020. gada pavasarī bija būtiski sliktāka nekā Latvijā (piemēram, Itālijā, Spānijā, Lielbritānijā).

Projekta "Dzīve ar Covid-19: Novērtējums par koronovīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai" ietvaros tika pētīta Covid-19 noteikto ierobežojumu ietekme uz darba vidi pirmās ārkārtējās situācijas laikā 2020. gada pavasarī. Pētījuma laikā tika organizētas darba devēju un darba aizsardzības speciālistu fokusgrupu diskusijas, tika veikta nodarbināto aptauja un izmantotas citu pētījumu ietvaros veikto darba devēju aptauju rezultāti. Lai noskaidrotu, kā situācija Latvijā ir mainījusies Covid-19 otrās ārkārtējās situācijas laikā, šobrīd tiek veikta atkārtota nodarbināto aptauja, kuras saite ir pieejama Valsts darba inspekcijas sociālo tīklu kontos.

Pētījuma rezultāti ļauj izteikt prognozi, ka nākotnē to nodarbināto skaits, kuri kaut kādā mērā strādās attālināti, pieaugs un būs lielāks nekā laikposmā pirms Covid-19 pandēmijas izraisītās ārkārtējās situācijas 2020. gada pavasarī. Tāpat ārkārtējā situācija ir mudinājusi ne tikai attālinātā darba uzsākšanu, bet arī biežāku strādāšanu attālināti. T.i., nodarbinātie, kas jau pirms ārkārtējās situācijas strādāja attālināti, pēc tās beigām 2020. gada vasarā un rudenī attālināti strādāja biežāk. Attālinātā darba gadījumā problēmas nodarbinātajiem un darba devējiem visbiežāk rodas adaptācijas periodā, t.i., periodā, kad nodarbinātais pirmo reizi uzsāk darbu attālināti un viņam nav pieredzes, ko īsti nozīmē darbs no mājām. Tā kā pirmās ārkārtējās situācijas laikā daudzi uzņēmumi un nodarbinātie piespiedu kārtā izmēģināja darbu attālināti, ir samazinājušies arī šķēršļi:

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties