Attālinātā darba straujā izplatība, šādam darba veidam arī ilgstoši turpinoties, aktualizējusi jautājumus par izdevumiem, kas saistīti ar attālināto darbu, proti, kas obligāti jāsedz darba devējam, kādu izdevumu segšanu uzņemas pats darbinieks, bet par ko puses var vienoties. Darba devējam, plānojot jebkādas ar darbaspēku saistītās izmaksas, īpaši svarīgi ir arī nodokļu jautājumi, tāpēc šajā rakstā pieskarsimies arī atsevišķiem nodokļu aspektiem, tostarp apskatot situāciju, kad darbinieks attālināti strādā ārpus Latvijas.
Izdevumi saistībā ar darba aizsardzības prasību izpildi
2020. gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi Darba aizsardzības likumā, ar kuriem tika definēts attālinātais darbs šī likuma izpratnē un precizētas ar to saistītās darba aizsardzības prasības. Likumprojekta anotācijā, raksturojot jau pirms grozījumu izstrādāšanas spēkā esošo situāciju, norādīts: "Darba aizsardzības likumā noteiktās prasības ir piemērojamas visās nodarbinātības jomās, ja citos likumos nav noteikts citādi. Tādējādi vispārīgās darba aizsardzības prasības vienlīdz attiecas uz visiem nodarbinātajiem."1 Tātad attiecībā uz attālināto darbu jau pirms grozījumiem bija piemērojamas darba aizsardzības prasības, kuras grozījumi vien "konkretizē un pielāgo aktuālajām tendencēm".2
Tātad darba devējam kā pirms, tā pēc grozījumu spēkā stāšanās ir jāveic, piemēram, darba vides riska izvērtējums, jānosūta attālināti strādājošie darbinieki uz obligātajām veselības pārbaudēm, jānodrošina citu attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos minēto darba aizsardzības prasību darba vietās un strādājot ar displeju izpilde. Tā, piemēram, darba devējam arī tad, ja darbinieks strādā attālināti no mājām, jānodrošina, ka tiek ievērotas prasības telpu apgaismojumam,3 kā arī, ja darbinieks strādā ar displeju, – ka tiek ievērotas prasības arī darba galdam (piemērots augstums, ņemot vērā ergonomikas prasības un principus, pietiekami liela darba galda virsma u.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
