13. Aprīlis 2021 /NR. 15 (1177)
Skaidrojumi. Viedokļi
Savstarpēji saistīti procesi ne bis in idem principa tvērumā
3
Mg. iur.
Oskars Kulmanis
Senāta Krimināllietu departamenta zinātniski analītiskais padomnieks, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorants 

Raksta mērķis ir koncentrēti aplūkot atsevišķus ne bis in idem1 jeb dubultās sodīšanas aizlieguma principa aspektus. Aplūkojot Satversmes tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas paustās atziņas, tiks atklāta dubultās sodīšanas aizlieguma principa nozīme tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšanā, kā arī šī principa bis elementa jeb procesu dublēšanās saturs un sekas.

Normatīvi tiesiskais regulējums

Latvijas Republikas Satversmes2 (turpmāk – Satversme) 92. panta pirmais teikums noteic, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma3 1. pantu likuma mērķis ir noteikt tādu kriminālprocesa kārtību, kas nodrošina efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē.

Kriminālprocesa likuma 25. pantā nostiprināts dubultās sodīšanas nepieļaujamības jeb ne bis in idem4 princips. Saskaņā ar minētā panta pirmo daļu nevienu nedrīkst no jauna tiesāt vai sodīt par nodarījumu, par kuru viņš jau Latvijā vai ārvalstī ir ticis attaisnots vai sodīts ar likumā noteiktajā kārtībā pieņemtu un spēkā stājušos nolēmumu krimināllietā vai administratīvā pārkāpuma lietā. Šī panta otrajā daļā noteikti apstākļi, kuros nav konstatējama atkārtota tiesāšana vai sodīšana. Savukārt šī panta trešajā daļā noteikti gadījumi, kuros pie noteiktiem apstākļiem nav konstatējama atkārtota tiesāšana vai sodīšana, administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtam lēmumam zaudējot spēku kriminālprocesā.

Krimināllikuma5 1. panta piektā daļa noteic, ka nevienu nedrīkst no jauna tiesāt vai sodīt par nodarījumu, par kuru viņš jau ticis attaisnots vai sodīts ar likumā noteiktajā kārtībā pieņemtu un spēkā stājušos nolēmumu krimināllietā vai administratīvā pārkāpuma lietā. Minētais neizslēdz atkārtotu lietas izskatīšanu saskaņā ar likumu, ja ir konstatēti jaunatklāti apstākļi vai ja iepriekšējā procesā pieļauts būtisks materiālo vai procesuālo likuma normu pārkāpums, kas varēja ietekmēt lietas iznākumu.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Sergejs Buivids
9. Aprīlis 2023 / 20:18
0
ATBILDĒT
03.09.2020.g. bija uzsākta administratīva pārkāpuma lieta (AP lieta), kurā starp citu mani apsūdzēja par personu datu neatklāšanu. Bet 02.06.2021.g., par to pašu faktu, bija uzsākta vel viena AP lieta. Kā jūs uzskatāt vai, daļā par personu datu neatklāšanu, abas lietas mani apsūdzēja par vieniem un tiem pašiem faktiem vai nē? Abas lietas visi dokumenti tie paši, līdz piedejam burtam. Citiem vārdiem AP lieta Nr.2 ir AP lietas Nr.1 klons.

03.09.2020.g. Lieta Nr.1. Apsūdzība:
"2020.gada 03.septembrī pl.15:29, Olainē, Zemgales ielā 26, S.Buivids veica huligāniskās darbības, traucējot VP RRP Olaines iecirkņa darbību, neatklāja savus personas datus, nereaģēja uz amatpersonu prasībām pārtraukt huligāniskās darbības."
Tiesiskais pamats: Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 4.p., 6.p.1.d., 11.p.1.d..

02.06.2021.g. Lieta Nr.2. Apsūdzība:
"2020.gada 03.septembrī pl.15:29, saņemta informācija no VP RRP Olaines iecirkņa priekšnieka, par to, ka viņa kabinetā atrodas nenoskaidrots vīrietis, kas veic huligāniskās darbības, traucē Olaines iecirkņa darbu. Vīrietis atteicās nosaukt atrašanās iemeslu Valsts policijas iestādes telpās, un savu vārdu un uzvārdu Valsts policijas amatpersonām, tādējādi, slēpjot savu identitāti."
Tiesiskais pamats: Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 6.p.1.d..
Oskars Kulmanis
16. Aprīlis 2021 / 18:01
0
ATBILDĒT
Rakstā aplūkotais princips attiecas tikai uz "kriminālu procesu". Tas neizslēdz personas pakļaušanu cita veida procesam. Galvenie krimināla rakstura procesa elementi ir personas pakļaušana "kriminālai apsūdzībai" un "sods", kas attiecas uz Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6.panta 1.punktam un 7.pantam. Izvērtējums par to, vai ir "krimināla apsūdzība" notiek atbilstoši Engel kritērijiem.
Disciplinārais process ir papildinošais process. Disciplinārprocesa mērķis nav kriminālsoda vai tam pielīdzināma soda piemērošana. ECT šo procesu neatzīst par "kriminālu procesu", kas attiecīgi izslēdz Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 7.protokola 4.panta piemērošanu. Nevienā no minētajām kombinācijām princips nav piemērojams.
wertyu
15. Aprīlis 2021 / 13:33
0
ATBILDĒT
Administratīvās atbildības likums, 9. pants. (Personas, uz kurām attiecas speciālie disciplināratbildības likumi, šajos speciālajos likumos paredzētajos gadījumos par administratīvajiem pārkāpumiem saucamas pie disciplinārās atbildības, bet pārējos gadījumos — pie administratīvās atbildības uz vispārīgiem pamatiem.) paredz vēl vienu šeit neminētu procesa veidu - disciplināro.
Ļoti interesanti būtu dzirdēt viedokļi vai saskaroties disciplinārajaisPLUSadministratīvais, disciplinārajaisPLUSkriminālajais un disciplināraisPLUSadministratīvais veidojas ne bis in idem principa pārkāpums.
Kā šādās situācijās būtu tulkojams ierēdņu disciplīnas likuma regulējums - "Disciplinārsoda piemērošana neizslēdz ierēdņa civiltiesisko atbildību, administratīvo atbildību vai kriminālatbildību"? Vai varbūt, kā tieša instrukcija mērķtiecīgi piemērot dubultus sodus?
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties