18. Maijs 2021 /NR. 20 (1182)
Tiesību prakses komentāri
Komentārs par Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2020-37-0106
2
Dr. iur.
Edvīns Danovskis
LU Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedras docents 

Šis raksts sagatavots pēc "Jurista Vārda" redakcijas aicinājuma sniegt komentāru par Satversmes tiesas 2021. gada 12. marta spriedumu lietā Nr. 2020-37-0106 jeb pirmo spriedumu 2020. gada administratīvi teritoriālās reformas lietā. Visas valsts ietvaros veiktām administratīvi teritoriālajām reformām parasti ir "dabiskie ienaidnieki" parlamenta opozīcijas un zināma daudzuma pašvaldību personā, tāpēc šādas tiesvedības ir ierastas ne tikai ...

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
E-ŽURNĀLS
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
Pirkt vai atvērt ar kodu
vai
autorizējies, ja žurnāls jau tavs
ABONĒ 2021.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Jurgen Felix
14. Jūnijs 2021 / 22:40
0
ATBILDĒT
Kā sasniegt savus sapņus dzīvē, īss stāsts par mani, es ražoju labu vīnu ar labu garšu, mēģinu meklēt uzņēmumu, kas man varētu palīdzēt to publicēt visā pasaulē, bet visa vīna kompānija, pie kuras vērsos pēc palīdzības viņi to nepieņēma, dažus gadus atpakaļ es sazinājos ar vienu no brīvmūrnieku biedrības lielmeistariem, reģistrējos biedrībā, viņi man saziedoja 5 miljonus eiro, kad nonācu uz satiktās brīvmūrnieku sanāksmi kāds īpašnieks kādai vīna firmai, šobrīd mans vīns ir viens no dārgākajiem vīniem pasaulē. Brīvmūrnieku sabiedrība ir saistīta ar mīlestības atbalstīšanu un rūpēm viens par otru, lai padarītu pasauli labāku, nekad nepadodies savos sapņos
Ja vēlaties uzzināt vairāk par brīvmūrnieku sabiedrību, nosūtiet ziņojumu lordam Hansam Melčersam zemāk esošajā informācijā
WhatsApp numurs: +31685113264
Telegrammas numurs: +31685113264
E-pasta adrese: Worldunitedpowersociety@gmail.com

Hamid Yazdtschi kungs
Pētnieks
18. Maijs 2021 / 16:32
5
ATBILDĒT
Tā autors: "Vienlaikus šāds tiesas vērtējums, noraidot parlamenta deputātu izteiktos argumentus, faktiski mazina parlamentā ievēlēto deputātu un Saeimas kā tautas pārstāvju kopuma iespējas izteikt savā pārliecībā, pieredzē, cerībās un politiskajā situācijā balstītu gribu. Spriedumā (un ne jau tikai šajā) diktētā prasība balstīt lēmumus "pētījumos balstītā informācijā" nav pārliecinoša kaut vai tādēļ, ka briesmas, ko rada dažādu jomu pētnieku iesaiste juridis­ku lēmumu pieņemšanā, bija acīmredzama šajā Satversmes tiesas procesā – cik pētnieku, tik viedokļu. Nenoliedzot vispusīgas informācijas nozīmi un dažkārt pat nepieciešamību lēmumu pieņemšanā parlamentā, parlamenta lēmumu leģitimitāte nav atkarīga no tā, vai par tiem ir veikti pētījumi un ko par tiem domā pētnieki."

Ja pirms divsimt gadiem paļaušanās uz "cerībām" un personīgajā pārliecībā balstītām prognozēm strādāja, tad, piedodiet, mūsdienu pasaule tam ir daudz par sarežģītu. Dažādu jomu pētnieku viedokļu izmantošana palīdz pieņemt izsvērtu lēmumu, tostarp gadījumā, kad šo dažādo jomu pētnieku viedokļi atšķiras. Sverot no šo pētījumu rezultātiem izrietošās atšķirīgās intereses, iespējams nonākt pie konkretajā sabiedrības ekonomiskajā un tehnoloģiskajā attīstības pakāpē labākā iespējāmā risinājuma.

Zinātnisku pētījumu izmantošana nav pašmērķis, un nevienā Satversmes tiesas spriedumā nav noteikta absolūta prasība veikt šādus pētījumus normatīvo tiesību aktu izstrādes procesā vai rīkoties tieši tā, kā par pareizu uzskata vieni vai citi zinātnieki. Tomēr jebkura normatīvā tiesību akta izdevējs darbojas Latvijas suverēna - tautas - pilnvarojumā. Ir skaidrs, ka šo interešu kopums nav homogēns, un tieši tāpēc šie zinātniskie pētījumi ir jāizskata, ciktāl nepastāv reāls pamatojums (nevis atsaukšanās uz "čuju" un "ņuhu", kas pēc būtības ir tas, ko raksta autors poetiski apzīmē ar "cerībām" un personīgajā pārliecībā balstītajām "prognozēm") to nedarīt. Šis jautājums tiesību teorijā ir atrisināts.

Noslēdzot - mūsdienu demokrātijā, šķiet, ir svarīgi apzināties vienas absolūtās patiesības neesību, tostarp zinātnē. Jebkurš pētījums ir pakļauts tālākai kritikai un izpētei, taču tas vien nenozīmē, ka normatīvā tiesību akta izdevējs var konkrētajā laika periodā tapušos pētījumus ignorēt bez nekāda saprātīga pamata.
COVID-19: tiesiskie aspekti
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
VĒL ŠAJĀ TIESĪBU PRAKSĒ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties