18. Maijs 2021 /NR. 20 (1182)
Tiesību prakses komentāri
Komentārs par Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2020-37-0106
1
Dr. iur.
Edvīns Danovskis
LU Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedras docents 

Šis raksts sagatavots pēc "Jurista Vārda" redakcijas aicinājuma sniegt komentāru par Satversmes tiesas 2021. gada 12. marta spriedumu lietā Nr. 2020-37-0106 jeb pirmo spriedumu 2020. gada administratīvi teritoriālās reformas lietā.

Visas valsts ietvaros veiktām administratīvi teritoriālajām reformām parasti ir "dabiskie ienaidnieki" parlamenta opozīcijas un zināma daudzuma pašvaldību personā, tāpēc šādas tiesvedības ir ierastas ne tikai Latvijā, bet arī citviet. Nolēmumi, kurus Satversmes tiesa taisīja par 2008. gada administratīvi teritoriālo reformu, bija nozīmīgi gan tiem, kas plānoja un īstenoja šo reformu, gan pašai Satversmes tiesai, izskatot šo lietu. Būtiska atšķirība bija tiesvedības procesa norise – atšķirībā no iepriekšējai reformai veltītajiem procesiem, šo lietu Satversmes tiesa izskatīja mutvārdu procesā. Tas nozīmē, ka tiesai spriedums saskaņā ar Satversmes tiesas likumu jāpieņem (tikai) 30 dienu laikā pēc tiesas sēdes beigām. Apstāklis, ka tiesai šajā īsajā laikā jāsniedz juridisks novērtējums lietas dalībnieku un pieaicināto personu argumentiem, arī par vairākiem līdz šim nerisinātiem un konstitucionāli nozīmīgiem jautājumiem, jāpanāk puslīdz ciešams konsenss tiesnešu starpā un jāuzraksta pamatots spriedums, neatstājot novārtā arī citas izskatāmās lietas, jau pats par sevi ir ievērības cienīgs sasniegums un rada pamatu apsvērt, vai likumā noteiktais laika ierobežojums sprieduma sagatavošanai nav pārāk īss.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Pētnieks
18. Maijs 2021 / 16:32
6
ATBILDĒT
Tā autors: "Vienlaikus šāds tiesas vērtējums, noraidot parlamenta deputātu izteiktos argumentus, faktiski mazina parlamentā ievēlēto deputātu un Saeimas kā tautas pārstāvju kopuma iespējas izteikt savā pārliecībā, pieredzē, cerībās un politiskajā situācijā balstītu gribu. Spriedumā (un ne jau tikai šajā) diktētā prasība balstīt lēmumus "pētījumos balstītā informācijā" nav pārliecinoša kaut vai tādēļ, ka briesmas, ko rada dažādu jomu pētnieku iesaiste juridis­ku lēmumu pieņemšanā, bija acīmredzama šajā Satversmes tiesas procesā – cik pētnieku, tik viedokļu. Nenoliedzot vispusīgas informācijas nozīmi un dažkārt pat nepieciešamību lēmumu pieņemšanā parlamentā, parlamenta lēmumu leģitimitāte nav atkarīga no tā, vai par tiem ir veikti pētījumi un ko par tiem domā pētnieki."

Ja pirms divsimt gadiem paļaušanās uz "cerībām" un personīgajā pārliecībā balstītām prognozēm strādāja, tad, piedodiet, mūsdienu pasaule tam ir daudz par sarežģītu. Dažādu jomu pētnieku viedokļu izmantošana palīdz pieņemt izsvērtu lēmumu, tostarp gadījumā, kad šo dažādo jomu pētnieku viedokļi atšķiras. Sverot no šo pētījumu rezultātiem izrietošās atšķirīgās intereses, iespējams nonākt pie konkretajā sabiedrības ekonomiskajā un tehnoloģiskajā attīstības pakāpē labākā iespējāmā risinājuma.

Zinātnisku pētījumu izmantošana nav pašmērķis, un nevienā Satversmes tiesas spriedumā nav noteikta absolūta prasība veikt šādus pētījumus normatīvo tiesību aktu izstrādes procesā vai rīkoties tieši tā, kā par pareizu uzskata vieni vai citi zinātnieki. Tomēr jebkura normatīvā tiesību akta izdevējs darbojas Latvijas suverēna - tautas - pilnvarojumā. Ir skaidrs, ka šo interešu kopums nav homogēns, un tieši tāpēc šie zinātniskie pētījumi ir jāizskata, ciktāl nepastāv reāls pamatojums (nevis atsaukšanās uz "čuju" un "ņuhu", kas pēc būtības ir tas, ko raksta autors poetiski apzīmē ar "cerībām" un personīgajā pārliecībā balstītajām "prognozēm") to nedarīt. Šis jautājums tiesību teorijā ir atrisināts.

Noslēdzot - mūsdienu demokrātijā, šķiet, ir svarīgi apzināties vienas absolūtās patiesības neesību, tostarp zinātnē. Jebkurš pētījums ir pakļauts tālākai kritikai un izpētei, taču tas vien nenozīmē, ka normatīvā tiesību akta izdevējs var konkrētajā laika periodā tapušos pētījumus ignorēt bez nekāda saprātīga pamata.
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
VĒL ŠAJĀ TIESĪBU PRAKSĒ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties