26. Oktobris 2021 /NR. 43 (1205)
Skaidrojumi. Viedokļi
Dzīvojamo telpu īres likuma pārejas noteikumu regulējums un tā problēmas

Šajā rakstā autors sniedz ieskatu jaunā Dzīvojamo telpu īres likuma (turpmāk – Īres likums) pārejas noteikumos, aplūkojot gan to tiesību normas, gan arī izvērtējot problemātiskos aspektus, kas var kavēt racionālu un efektīvu Īres likuma tiesību normu turpmāku piemērošanu.

Normatīvo aktu pārejas noteikumi ir viens no efektīvākajiem likumdevēja instrumentiem, kādā veidā tas var paskaidrot tiesību normu adresātiem un piemērotājiem, kā iespējams savstarpēji salāgot iepriekšējo un jauno tiesisko regulējumu. Tomēr atkarībā no regulējamās tiesību nozares vai tiesību institūta, pārejas noteikumu apmērs un sarežģītība var ievērojami atšķirties. Piemēram, ir sastopami normatīvi akti, kuros ir ietverts viens vai divi vienkārši pārejas noteikumu punkti, paredzot, ka ar jaunā normatīvā akta spēkā stāšanos spēku zaudē iepriekšējais normatīvais akts.1 Vienlaikus ir sastopami arī normatīvie akti ar plašiem pārejas noteikumiem, kas ar vairāku desmitu tiesību normu starpniecību regulē dažādus "saskarsmes punktus" starp jauno un veco regulējumu.2 Tādējādi tiek noteikts, kuri procesi turpināmi saskaņā ar iepriekšējo regulējumu, bet kuras iepriekš nodibinātas tiesības vērtējamas pēc jaunajām tiesību normām, u.tml.

Ņemot vērā īres tiesisko attiecību struktūru, kas balstās ilgtermiņa tiesiskajās attiecībās, kā arī īres tiesību sociālekonomisko nozīmi, arī Īres likuma pārejas noteikumi ir pieskaitāmi pie sarežģīto pārejas noteikumu kategorijas. Tādēļ, lai sniegtu ieskatu jaunpieņemtā Īres likuma pārejas noteikumu saturā, turpmākajā rakstā ir aplūkotas gan pārejas noteikumu tiesību normas, gan arī izvērtēti to problemātiskie aspekti, kas var kavēt racionālu un efektīvu Īres likuma tiesību normu turpmāku piemērošanu.

 

1. Kādēļ īres tiesiskajām attiecībām ir nepieciešami pārejas noteikumi

Tiesiskā demokrātiskā valstī viens no pamatprincipiem ir tiesiskās drošības princips. Tādēļ parastos apstākļos tiesību normas saistošajam spēkam tiek pakļauta tikai tāda rīcība, kas īstenota pēc tiesību normas spēkā stāšanās.3 Piemēram, ja personas slēdz pirkuma līgumu ar nekavējošu preces nodošanu un samaksas saņemšanu, tām ir svarīgi zināt tikai to tiesisko regulējumu, kas ir spēkā pirkuma īstenošanas brīdī. Tomēr ne vienmēr tiesību normām pakļaujamie faktiskie apstākļi un regulējamā rīcība ir tik vienkārša kā ilustrētajā situācijā. Nereti tiesiskais regulējums ir saistīts ar ilgtermiņa juridisko attiecību regulēšanu. Viens no klasiskākajiem gadījumiem, kad tiesību normām tiek pakļautas ilgstoši gadu garumā pastāvējušas tiesiskās attiecības, ir īres tiesības.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties