2021. gada 1. maijā Latvijā stājās spēkā jaunais Dzīvojamo telpu īres likums. Tā apspriešana Ministru kabinetā un Saeimā ilga vairākus gadus – no 2017. gada. Šajā laikā to apsprieda arī starptautiskās organizācijas. To atziņas var būs noderīgas jaunā likuma interpretācijā.
[1] 2019. gada aprīlī Latvija iesniedza ziņojumu1 ANO par Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām īstenošanu. Ziņojumā minēts, ka aptuveni 18,34 % lietu par izlikšanu no dzīvojamās telpas ir saistītas ar īres maksas parādu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
